kopš es šeit strādāju, man arvien skaidrāk rādās tas, cik maz kas vispār ir iespējams. cik maz ko cilvēki spēj (un grib) īstenot no saviem principiem, ko paši uzskata par ideāliem. agri vai vēlu viņi nonāk līdz absurdam - cīnoties pret diskrimināciju, viņi sākuši ienīst astoto martu. cīnoties par geju tiesībām, viņi precīzi iezīmē ienaidniekus, un viņiem patīk domāt, ka viņi neizmanto tās pašas metodes, ko citi pret gejiem.
visi to jau zina, vai ne? man tikai gribējās pateikt, ka esmu vīlusies visos ideālistos. visos pēc kārtas.