| |
[Mar. 27th, 2024|10:13 am] |
Šis marts ir bijis viens no mentāli izaicinošākajiem mēnešiem pēdējo gadu laikā. Emocionāla centrifūga.
Nebija arī regulāras sarunas ar terapeiti, mums tur datumi un plāni nesakrita, kad vajadzēja izrunāt un parunāt, tad nebija īsti ar ko un kad.
Zinu, ka iepriekšējos gados šādā stāvoklī būtu nopīpējies un nodzēries, bet tā kā šīs lietas vairs nedaru, tad neatlika nekas cits kā iet katru dienu garās pastaigās. Drusku arī palasīju.
Apdzīvojamie kvadrātmetri ir pilnīgā bardakā, zirnekļu tīkli kā dekorācijas. Es zinu, ka es pieslēgšos un sakārtošu. Pa kvadrātmetram vien. Šī, starpcitu, ir laba metode, kas man strādā. Bīdīties cauri kārtošanai kvadrātmetru pa kvadrātmetram, citādi lietas parauj sevi darāmo lietu lavīnā.
Ja uz galda ir bardaks, tad lietu pa lietai nolieku vietā, nevis, piemēram, aiznesu žurnālus, kur žurnāli stāv un tad sāku pārkārtot žurnālus, jo jau kādu laiku man nepatīk, kā man tie ir saorganizēti. Nē, vispirms tiksim galā ar galda virsmu. Un vispār tīras virsmas rada sajūtu par kārtību. Nepatīk apkrautas palodzes un skapju augšas, galda virsmām man jābūt bez nekā.
Puķes jāpārstāda lielākos podos.
Pa Lieldienām te sola galīgi lietainu un fūū laiku. Gribēju sēdēt parkā uz soliņa un uzlādēt sevi ar sauli. |
|
|
