| |
[May. 11th, 2021|10:57 am] |
|
Twitterī daudz runā pēdējās dienās par vardarbību ģimenē. Kurš, ko, kā. Viņš teica, viņa teica. Kāpēc neteica agrāk? Kāpēc konkrēti nesaka, ko izdarīja? Kāpēc neteica kaimiņiem, vecākiem, draugiem? Bet te mani pieci centi. Ir drausmīgs kauns. Fiziskā vardarbība sāp, bet daudzi neizprot, kas ir emocionālā vardarbība. Kā pierādīsi? Retu nav. Ierakstu no sarunām nav. Ir tikai piekaukti n-tie spilveni, domāts par dzīves izbeigšanu, visu laiku tevi gruzī, borzī, skrāpē, noniecina. Kā šito pastāstīt kaimiņiem? Viņi jau paši caur sienām dzird. Viņi taču redz tos nemākulīgi piepūderētos zilumus zem acīm. Ir kauns, ka tu esi attiecībās ar šādiem cilvēkiem. Kur tad naktī skriet? Pie kā? Uz policiju, kas pēc 20 minūšu sarunas aizsūta atpakaļ uz mājām, no kurām bēgi? Ja "bēgšana" neizdodas, tad atgriezies vien pie varmākām, kuri tevi sodīs divtik par to, ka mēģināji savu dzīvi padarīt labāku. "Tev liekas, ka šis bija slikti, pagaidi, es tev parādīšu, kas ir "īsta vardarbība ģimenē"." |
|
|
