Odu Kaupre

Ar katru reizi, kad sakārtoju/ pārinstalēju/ pārkonfigurēju savas sistēmas, jūtos arvien laimīgāks.

Ir Linux priekš i-pod. Vai ir Linux priekš mobiļņikiem? Aizdomājos secinot, ka laiks drausmīgi krutam biznesa klases mobīlajam, kurš būtu ātrs un kurā varētu saglabāt ārprātīgi daudz numurus.

50 stundas nomoda izjauca ideālo bioritmu. Cerams atgriezeniski. Jau otro dienu aizguļos - tā līdz 11:00, tā vietā, lai celtos 7:00, kā parasti. Vakardienais aigulēšanās gadījums ir saprotams - 1. diena pēc maratona, bet šodien... Cerams sākot ar rītdienu viss atkal ieguls vecajās sliedēs.

Morāle:

1. bez disciplīnas nekas labs nenotiek;
2. negulēt pa naktīm - tas nav labi;
3. vajag atdalīt failus no sistēmas uz hdd.

Pēdējās dienās pēc pilnas programmas. Sākās jau ar to, ka vēlējos pāris dienas veltīt jaunajam CMS agregātam, kuru gribu pabeigt līdz septembrim. Tad nu atradu SQL abstrakcijas layeri, kas ar mazliet abgrieztu SQL skriptu palīdzību un dažām papildfunkcijām ļautu sistēmu ātrāk un bez liekām galvas sāpēm pieslēgt citai, ne MySQL, datu bāzei. Salasījos visādas gudrības, ķēros pie darba, bet te, tālrunis zvana. Paceļu, a tur Miķelis - aicina uz Asariem filmēt sviestu. Nu ko. Aizbraucu arī "pafilmēt sviestu" uz vienu dienu, kas beigu beigās izrādījās divas dienas ++. Nekāda dižā kodēšana nesanāca. Bet no sviesta scenārīja iznāca lāga kadrējums un jauka filmiņa par reģionālo sekstūrismu. Alkahols, cigaretes, kross "Asari - Dubulti - Asari" divus rītus pēc kārtas. Sen nebija ar video nekas darīts, tādēļ baigi ilgi ņēmāmies ar kompresiju un Adobe Premiere 7.0 apgūšanu procesā. Pēdējoreiz kaut ko darīju ar 6.5, cik atminos. 7.0 krietni savādāks. Rīgā nolēmu beidzot atslogot savu līdzšinējo IBM PC300GL datoreli no rūtera funkciju veikšanas. Veiksmīgi, par lokālo tīklu tagad rūpējās 20 reizes mazāka kastīte. Arī dūkoņa mazinājusies. Pie viena šķiroju savas paprāvās svarīgo failu krātuves uz visiem PC + mēģināju tos satjūnēt, lai skrien ātrāk. Laptopa tjūnēšana beidzās ar Registry Mechanic izmēģināšanu. Zilais ekrāns, arī uz Safe Mode, netikt, vecīt, tev pie XP un savām nopitnajām ģēlām. Labi, ka recovery diskus sataisīju pirms visu aktivitāšu veikšanas, kaut gan tā nebija tā būtiskākā daļa, visai maz no tās programmatūras, kas nāca līdzi svaigam Laptopam, tika glābts. Izglābu failus, tas gan. kamēr salikšu viņus tagad atpakaļ... Lai nu kā, šis posts ir kā apliecinājums tam, ka atkal jūtos kā cilvēks. Visi draiveri sainstalēti, kā redzams, rakstu ar garumzīmēm, atliek tikai turpināt sijāt derīgos un šausmīgi svarīgos/ nederīgos failus.

"Ja tu neesi ar mums, tad esi ar viņiem!" Bet ja nu nu es esmu ar nevienu?

Iestrādes viskrutākajam komiksam.
( ... tālāk ... )

Ha! Esmu Sestdienā, 10., kultūras lapā. Jāpiemetina, ka tur nepareizi teikts, par to, ka jaunos kandidātus vērtē LMS valde. LJMA valde atbild par jaunu biedru uzņemšanu.
( ... tālāk ... )

Kāds jauks vējelis ieslēdzās! Rādās, ka drīz būs lietus. Izskatās, ka rīt un parīt varēs ar 100% atdevi strādāt, jo nevajadzēs domāt par to, kā izvairīties no pārlieku augstās gaisa temperatūras, kas rada nenormālu svīdoni un velk uz reanimāciju. Viss kā pēc kabatas plānotāja...

Apvienotie Radošie spēki

Lai istabā ienāktu vēsāks gaiss, bija jāatver logs mazliet plašāk. Tas bija vaļā, bet atvērums gaisa mainīšanas ziņā strādāja ne pietiekami efektīvi, līdz ar to nopietni bija jāsāk domāt par ventilātora iegādi. Enerģija būtu jāizvada uz āru. Kā jau vienmēr - tik uz āru, tikai prom, bez īpašām cerībām kaut ko dabūt arī atpakaļ...

Tad vēl šodien veltīju papildstundas miega apgūšanai. Līdz ar to manas smadzenes beidzot ir sākušas domāt pozitīvāk. Gribas apēst saldējumu, kas tāpat vien mētājas mājās atrodamā ledusskapja saldētavā, gribas koncentrēties uz darbu ar domu, ka tas drīzi vien vairs nebūs jādara, ja koncentrēšos uz to pozitīvi...

Tad vēl: Brain sensor allows mind-control.

Pamēģināju vienu un to pašu skici apstrādāt ar Adobe Photoshop un Corel painter. Rezultāts: ( ... tālāk ... )

Bāc!!! Būtu agrāk zinājis par šāda rīka eksistenci! Photoshop reāli nobāl Painter priekšā, ja runa iet par ilustrāciju vai glezniecību. Uztaisīšu diplomdarbu iekš Corel Painter, paskatīšos, kā profesori acis bola, un mazliet paskalošu smadzenes. No neviena gleznotāja neesmu arī dzirdējis, ka viņš būtu darbojies ar ko tādu. Paldies Ashley Wood blogam. Tur bija tikai pāris vārdi par programmām, kuras viņš izmanto. Viena bija Photoshop, otra Painter. Un tas ir ekonomiskāk, jo tur ir tādas otas, kas reālajā dzīvē maksā bargu naudu, tādi toņi, kurus ar paletes palīdzību nav iespējams uzjaukt + nav jāgaida, kamēr nožūst slānis. Paņem tikai uzmočī jaunu layeri un daries tālāk! Kačāt te.

Zīmējamais galdiņš tagad pietrūkst vēl vairāk.

Relativitātes teorija un gravitācija atkal liek sajusties kā nožēlojamam nezinītim.

Esmu mazliet piemirsis par prioritāti. Mēreni pakrāmēju Desktopu, bookmarkus, galvu - atinstalēju lieko, padomāju par šadiem tādiem projektiem. Pieriebās. Braukšu pēc kartoniem. Pēc tam nogruntēšu pāris un pamēģināšu kā ir kombinēt eļļas glezniecību ar Photoshop. Ak - jā - The Buzz novilku, jo ir iedvesma mazliet paķimerēties. Vajag taču tā, lai interesantāk! Varbūt būs jāsaķimerē esošais rūteris par eksperimentmašīnu, ko jau sen gribu darīt, un jāpārtaisa wireless par main.

Nupat tikšu pie pasūtījuma, kas kalpos par papildus naudas ienesēju gleznošanai un motivāciju jaunās CMS sistēmas izveidei. krCMSh 2.0!!! Bāc. Bet kad es, beidzot, tikšu normāli pagleznot? Ir tik daudz lietas, kas prasās izmēģinājuma! Nu jā - un tad vēl Linux un dzelžu pētniecība... Bet labi, ka ir mērķis - normāli pagleznot...*
___________________________________________________
* Tas nozīmē arī daudz lasīt, uzņemt vizuālo informāciju, klaiņot, kur ienāk prātā, pieskicēt vai piefotogrāfēt visu, kas šķiet interesants, un beigu galā uzķepsēt uz audekla vai vienalga kā - glezniecība mūsdienās ir diezgan plašs jēdziens - kaut ko patiešām jēgpilnu! (Cik nu kaut kas vispār var būt jēgpilns un high-minded)

Mākslinieks meklē meiteni, kas daudz nerunā, neuzdod liekus jautājumus, labi izskatās, patīkami smaržo, prot programmēt, pārzin lietvedības un grāmatvedības programmatūru, šo to saprot par datortīkliem, izprot paša mākslinieka radošā darba motīvus un virzienus, iedvesmas avotus, pārāk daudz neēd, utt. - nenormāla bardaka ilgstošai turēšanai kārtībā!

Tik spēcīgs miegs, ka pusstundu pēc pamošanās neatceros, ko darīju vakar, kas jādara šodien, sen nav bijis. Vai pie vainas būtu 100g ērkšķogu ievārījuma, ko pirms iet gulēt, ieķeksēju māgā? Nu jau vienalga... Plānu un to, ko darīju pirms aizmigu, atcerējos.( ... tālāk ... )

Tā vien šķiet, ka lai vai ko es taisītu reklāmai, rezultāts nebūs pārāk tīkams ne man, ne klientam. Kaut gan ir izņēmumi. Varbūt šo te, iepriekš, saku tāpēc, jo esmu mazliet vīlies darījumā, kas tika iesākts pagājušonedēļ, ar viena uzdevuma "mirušo līniju" šodien. Otra uzdevuma "nāves līnija" ir parīt - bet tur nav tādu ierobežojumu, līdz ar to, viss vēl nav zaudēts. Sākt nepatikt tā standartizācija, kāda uzņēmuma brendēšanas padarīšana - logotipa izstrāde, uzņēmuma krāsu pieskaņošana, dokumentu dizains. Pieņemams šķiet tikai tas, kas varētu notikt pēc tam, reklāmas kampaņu ietvaros, un žeit, iespējas, taču, ir tik neierobežotas! Var būt klusa, pavisam smalki, pie klienta sirds ceļojoša reklāma. Pat ne vizuāla un ne visos medijos translēta. Gleznotājs pats par sevi var būt laba reklāma kādam uņēmumam, ja glezno tā telpās uz sienām real time. Re - tas pat nav jādara darbnīcā (daži iebildīs pret šo: "nu bet kā? - gleznošana - tas taču ir tik intīmi!!!")! Nav obligāti jāpakļaujas reklāmas standartiem! Pagājušonedēl mani iejūsmināja (cik nu ļoti reklāma vispār var iejūsmināt) "Bites" reklāma - cilvēki dzeltenos kreklos, kas droši vien bija jāsaprot kā bites, ar kaklā pakārtām bungām, ierindā - masa, kas neļauj sevi nepamanīt kvartāla ietvaros. Bet tas pavisam noteikti ir piliens ūdenī ar to, kas notiek pasaules mērogā reklāmas un radošo industriju jomā...

Var teikt, ka agrāk pastāvējusī organizācija ir atjaunota. Patīkamāk ir bilst, ka nupat, nupat ir nodibināts kaut kas pavisam svaigs. Ir prieks, ka ir interesenti, un ka daļa entuziastu savu degsmi kaut ko darīt vēl nav apdzēsuši vai nav ļāvuši tai apdzist. Jebkurā gadījumā labākais ir tas, ka nekas nestāv uz vietas. Vieglāk būtu nodibināt kaut ko ar līdzīgu ievirzi, ar pilnīgi svaigu domu, bet vai tas būtu spēcīgāk? Būs/ ir grūti balansēt uz jauno no tradicionālās domāšanas norobežojošā asmens, tomēr, šķiet, ka tas ir viens no daudzsološākajiem ceļiem. Traucē jauno cilvēku vēlmēs un viedokļos nekompetentu cilvēku neveselīgā godkāre, kas ir nomākusi vēlmi kaut ko mainīt uz labu.

Vai māksliniekam šeit, Latvijā, būtu jāzin marketings, projektu vadība, cilvēku resursi? - sāpīgs jautājums. manuprāt - jā. katrā ziņā nepieciešami vairāki viedokļi un to argumentācija, lai pārliecinātos - tas tiešām dotu rezultātus vai nē. Bet vispār, vai to ir iespējams izrēķināt? Varbūt nav ko čakarēties - jāizmēģina! - kā ir, kad māksliniekiem tādas lietas tiešām māca? - secinājumi jāizdara pēc tam.

Nepieciešama vienatne. Malziet informācijas par flash video ar caurspīdīgu fonu, Saulkrasti. Rīt no rīta skriešu līdz jūrai, nopeldēšos, skriešu atpakaļ. Pa ceļam jānopērk PS2 -> USB konvertors pelei, lai vektorizējās precīzāk. Vacom-tabletu atļauties vēl nevaru...

GEO 600. Kosmosa izpēte, analizējot gravitācijas viļņus. Lab tuned to gravity's 'ripples'. Lai uzostu "odu kaupres" vairs nav nepieciešams svaidīt marlēs ietītus uzgiežņus.

Jā - man arī būtu grūti pārvarēt slinkumu un izlasīt iepriekš publicēto tekstu līdz galam. Jo tā ir tikai un vienīgi interneta dienasgrāmata, eh!?

Īsumā: kur nu vēl labākus jāņus kā pie special_k?

23. no rīta gadījās ķeza ar elektrību. Bez korķu kastes apmeklējuma kāpņu telpā izlēmu, ka dzirksteļojošais vads vannas istabā būtu tā kā jāsalabo - jānogriež posms, kurā vadi viens otram nokļuvuši pārāk tuvu, ar šķērēm. Īsais. Loģiski, vai ne? Labi, ka ne īsais arī daļā mašīnu, ar kurām diendienā nākas sadzīvot. Pazaudēju stundu meklējot korķus un īsto korķa ievietni, kura brēktin brēca pēc jauna. 20 A vietā iestūķēju 10 A automātisko. Nolemts pēc jāņiem parūpēties par mūsdienīgu korķu iegādi, elektrības kastē ievietotās ietaises pārveidošanu tā, kā ir kaimiņiem. Korķu vietā tie smukie slēdzīši. Un šīs ķezas dēļ neuzzīmēju 23. jūnija zīmējumu savam 365x365, ko biju paredzējis publicēt pirms aizbraucu jāņot.

Rīta cēliens rezultējās ar biroja (P PC + skaneris) pakošanu līdzņemšanai - kaut kā taču tas zīmējums, ko uzzīmēšu vēlāk, uz servera būs jāuzdabon. Neaizņem pārāk daudz vietas, bet šī vieta somā būtu lieti noderējusi papildus ģērbjamlietām, ja laiks vēlāk nebūtu izrādījies tik foršs. 9:40 autobuss: Rīga - Salacgrīva. Līdz pašai Salacgrīvai jābrauc nav, bet pirms iekāpu autobusā ar vēl vienu gleznotāju, kurš pēdējā brīdī pieteicās braukt līgot ar mani, nezināju, kur jākāpj ārā. Jāmin arī fakts, ka otro dienu pēc kārtas gandrīz vienā un tajā pašā vietā (centrālstacijā) nejauši uzskrienu virsū mistiskajam īstās (ne stilīgās, kičīgās un Hvz. (Haris viņu zin) vēl kādas) pagrīdes cilvēkam, phakerim R. Esot bijis Lietuvā, depresija, vientulības alkas, nakti pavadījis pie ezera, tad kaut kādā klubā, rīta pusē iegādājies piecas priekšapmaksas kartes. Nopircis biļeti līdz Bauskai, aizmidzis, atmodies Rīgā. Cik jauki, ka arī zemapziņa rūpējas par maksimāli efektīvu naudas tērēšanu! Atnāca man līdzi uz autoostu un ņēmās rādīt dažādos čipus, stāstīt par to priekšrocībām, mīnusiem, barjerām, ko iespējams apiet un kā. Jā - pat mūsdienās ir iespējams zvanīt par brīvu - ne tikai ar Skype!

Autobusā gadījās apsēsties neparasti smukai meitenei, Rasai. Viņa gan brauca līgot uz Salacgrīvu, bet teica, ka labrāt brautu ar mums - gleznotājiem, ja vien negribētos satikt sen neredzēto ģimeni. Aiz un blakus mums sēdēja krievu tautības pasažieri, kuri skaļi runāja, klaigāja, lietoja alkoholiskos dzērienus, lika autobusa vadītājam piestāt, lai pačurātu. Bija ļoti interesanti klausīties kā mainās šo pasažieru balss līdz brīdim, kad spiediens kļūst neizturams, un pēc tam, kad no pāris atmosfērām ķermeņa iekšpusē ir veiksmīgi tikts vaļā. Čurājambrīdi veiksmīgi izmantoja arī "cilvēks, kurš gribēja uzpīpēt". Viņš varēja lepoties ar tizlu, pankveidīgu frizūru un melnu T-kreklu, uz kura priekšējās daļas bija uzdrukāta dūrē savilkta roka - tās vidējais pirksts nezināmu iemeslu dēļ nebija varējis piekļauties pārējiem pie plaukstas pievilktajiem, līdz ar to parvēršot simbolu no "tūliņ norausies" par "izfenderē sevi".

Ar pāris tālruņa izmantojumiem noskaidroju, ka vietu, kurā jākāpj ārā, sauc par Svētciemu. Rasa teica, ka zinot, kur tas ir, līdz ar to turpmāko ceļa daļu varējām pavadīt bezrūpīgi pļāpājot.

15 km ar kājām - nebija nemaz tik traki - tas varbūt tādēļ, ka pa ceļam malkojām alu (kaut kāds Pils alus, 4.2%, laikam) un grauzām regularās vīteņbarankas, kas karājās man kaklā un izskatījās tik tiešām regulāras.

Esam klāt. Sakonfigurēju savu biroju un sāku zīmēt. Ļoti palīdz pa ceļam nofotogrāfēto govju tēli. Vajadzēja tās safotografēt vairāk, bet to neļāva pieaugošā, no mums netālu esošā, buļļa nervozitāte. Negribējām viņu pārāk kaitināt, turpinājām ceļu. Zonas medības. Fiška tāda - zonas 10 km rādiusā vienkārši nav! Līdz ar to 23. jūnija 365x365 apmeklētājiem nācās vilties. Arī biroju biju paņēmis līdz velti.

Dziesmas, danči, alus, ēdamaņa, visi priecīgi, visi smaida, lielākā daļa entuziasti - dauzās, dejo, ālējas. Jāņi pēc savas būtības ir transcendentala padarīšana. Pierādījums cilvēka spītībai pret bezjēgu. Ar gribas palīdzību tiek likvidēts nogurums un miegs un pārlieku lielais reibums, ja tāds nemanot ir uzradies. Cilvēkiem šad tad gadās problēmas ar paškontroli - it kā izdzertas pudeles trīs, bet patiesībā - septiņas, tad sākas problēmas, bet īstam līgotājam šķerslis tās nav. Kādi 80 - 100 cilvēki. Armija. Dodamies uzbrukumā kaimiņiem. Palīgā ņemam smago artilēriju - balsis un līgo dziesmu vārdus. Armija pēc katras nākamās kaimiņmājas apmeklējuma ievērojami pieaug. Tuneļdeja ceļa vidū. Mašīnas, kas tiek apstādinātas nevis, lai pagaidītu, kad jezga beigsies, bet lai piedalītos!

Tiek iekurts milzu gunskurs - veseli divi - izmetamies pliki un dodamies peldēties rasā. Diemžēl peldētāji rasā bijām tikai kādi pieci. Cik tomēr ļoti bail cilvēkiem ir no kailuma. Vārtījos zālē, sajutos kā stalkers no Tarkovska filmas ar tādu pašu nosaukumu un brāļu Stugatsku stāsta "Pikniks ceļa malā". Aizdomājos, cik ļoti tādi jāņi iet kopā ar "New Age" domāšanu. Pats sajutos ļoti "New Age". Uzsūcām enerģiju no tālāk pļavā esošā milzu gunskura, tad atkal peldēties rasā. Un tā kādas reizes piecas. Pēc tam pelde tur pat blakus esošajā Svētupē.

Paliek gaišs. Jāiet gulēt.

... (Iespaidīgi sapnīši)

Zīmējums, jūra, aizmigu. Sakarā ar to, ka pie kājām bija pielipušas smiltis, atsevišķi pleķi neiedega.

Rīga. McDonalds - eksperimenta labad - fišmak mega komplekts. 2 lati par pie zobiem līpošas pārtikas. Bet prieks jau nekur nepazuda. Steidzu mājās salabot 365. Ir vēl pamanījos pakatīties, kas jauns mūzikas lejupielādes direktorijā. Pāris jauki treki. Aizmigu laimīgs.

Šorīt atkal piecēlos laikā, skrēju, nolēmu, ka jālasa vairāk zinātniskās fantastikas. Tikai jāpiebeidz Nīčes "Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara" un Ļeva Manoviča "Jauno mediju valoda". Un vispār jāsakarto kambaris, kurā mitinos. Tas arvien, arvien paliek jo sarežģītāk. Pēc šī gada akadēmijā, pēc prakses. Galvenokārt dēļ lielajiem darbiem. Tie būs jāsāk taisīt daudz kvalitatīvāki, lai nevajadzētu mest ārā, bet lai tos pa taisno varētu nopārdot.

Efektīgs prakses noslēgums. Izstādes atklāšana, alkohols, dadaisms, peldēšana pāri ezeram, alkahols, zīmējums, pelde Daugavā, plivināšanās pa kapiem. Un tad atkal rīts, krāmēšanās, skate, -> mājas. Bet nekas jau neapstājās. Satraukums un nelāgā jušana dažās labas organizācijas ballīšveida dibināšanas pasākuma sakarā lika man kaut ko nolemt un darīt lietas labā, kas arī jau ir aiz muguras, un arī nelabums līdz ar to pagaisis. Tad vēl mani šodien intervēja laikraksta Ogres Vēstis pārstāvis. Rakstiņu atsūtīja, pārlasīju, ne pārāk daiļi likās, izlaboju, bet gadījās misēklis, un avīzē parādīšos ne gluži tāds, kāds gribētu parādīties. Aizmirsu pievienot pielikumu - vot ķeza! Bet toties reklāma manam 365x365 par brīvu! Par to arī priecājos.