Odu Kaupre -

lidinos pa rīgu. burtiskā nozīme. gar hoteli "Latvija". un vēl vienu ēku, kuras izcelsmi nevaru noteikt. lidoju... nosēžos un mēģinu pacelties vēlreiz. palecos, sagriezhos par 90 grādiem - tā, ka vēders ir uz leju, galva uz priekšu, kājas atpakaļ un mugura - pret debesīm. palidokju kādus metrus piecus, bet jūtu, ka nevaru tā isti vairs atrauties no zemes. piezemējos uz vēdera - pašļūcu pāris metrus pa asfaltu. pieceļos un metos skriet. tas man sagādā baudu. sen neesmu skrējis no visas sirds. cauri mežam - uz skolu. paskrienu gar kādu pauguru. aiz tā redzams strautiņš, paskrienot tālāk, var redzēt govi, kas tur pat vien ganās. govs nav parasta govs. cilvēks, kurš ir skatijies Disneja komiksus, zin kādas tur ir govis. lūk. tāda kā komiksos, tikai īsta. skrienu tālāk un dzirdu, ka aiz tā paša paugura rej suns. tā nikni, it kā dzītos kādam pakaļ. ātri vien noprotu, ka potenciālais upuris esmu es! riešana ir pietiekami skaļa un dobja, lai noprastu, ka suns ir liels, un nav tālu. nostājos tā, lai būtu aci pret aci ar suni, kad tas pārskries pāri pauguram un ieraudzīs mani, jo nebija ēgas bēgt. jā -un tur viņš nāca. skrēja man tieši virsū un mēģināja iekost kaklā. es nezinu vai iekodās. es instinktīvi pieliku galvu pie pleca, tieši tajā brīdi, kad suņa purns tiktiko skāra manu kaklu. viņš kā gaļas blāķis karājās pie mana kakla, kā daļa no manis. kā vēl viena ekstremitāte.mani sāka raustīt krampji. bet es nejutu sāpes. tikai silto suņa purnu. pamodos un mani vēl arvien raustīja krampji, un nevarēju saprast, vai patiešām man kaklā kāds mēģinājis vai ir iekodies. kādu minūti neliecu galvu atpakaļ.
...