Odu Kaupre - 27. Jūlijs 2009

Šonakt sapnī normāli izlaidu ar šosejnieku pa līkumotu meža ceļu / aleju. Ik pa brīdim pārslēdzos no tiešās uz tādu kā attālināto vadību, kur attēls parādījās ar nelielu laika nobīdi, bet skaņa ne. Arī sajūtas bija tā kā uz tā moča tieši tajā brīdī sēžot, bet attēls bija ar nobīdi. Tā kā vajadzēja kaut kā sasvērties uz vienu vai otru pusi nezinot vai neesmu jau nobraucis no ceļa, tomēr sajūta tā braucot bija drošāka nekā vadot moci tieši. Brauciens nebeidzās, bet sapnis beidzās vēl tajā brīdī, kad ķēru reālu kaifu no brauciena.

Bet jā - "Memento" reāli laba grāmata. Daudz gaļas un vitamīnu, ir no kā ģenerēt ilūziju. ;D

Izskatās, ka nupat ir iznācis jauns Ēriha Fromma "Mīlestības mākslas" izdevums. Vajadzēs iegādāt. Reņģe mācīja, ka esot laba grāmata. Turklāt, cik atceros par Frommu un viņa teoriju - man patika.

Bāc! Kaut ko tik sēcoši depresīvu sen nebiju lasījis! Ģeniāli bezpalīdzīgas beigas! Tas ir tas, ko es vienmēr esmu gaidījis no stāstiem, filmām, utt! Betmens un visi pārējie meni vienmēr uzvar, PowerRangers vienmēr uzvar, miers uzvar, līdzsvars uzvar, bet te - pilnīga bezcerība, smadzeņu nāve! Labais!

Nu bet ja nopietni, pat iedzert vairs negribas.

Bet laikam būs jāmet miers daiļliteratūrai uz kādu laiku un jāpievēršas profesionālajai, tas ir, mākslas, elektronikas, programmēšanas, matemātikas, u.tml. literatūrai. Kaut gan kas zina, ko atradīšu rītdien bibliotēkā nododot grāmatas...