Odu Kaupre - Sapnis

Grūti atmodināma galva šorīt. Vai tas būtu tādēļ, ka istabas logs pa nakti bija atstāts vaļā? Ārā nevājš vējš, samērā vēss. Arī spranda iesāpās, līdz ko ar vigrinājumu palīdzību mēģina uzkačāt asinsriti līdz pašvērtējumā noglabātajam etalonam. Tā tas bija arī vakar. Vai varbūt šāds stāvoklis radies dabiski - kāds vai es pats gribu, lai sapņi iegaumējas. Neiegaumējās tik labi, gan.

Man piederēja liels īpašums, ar kura palīdzību plānoju iekasēt baigās naudiņas. Lai Tiktu pie lielā piķa, bija jādabon kaut kādi tur papīri. Devos pēc tiem uz iecirkni. Tur meiča gaiši zilā, apspīlētā kostīmiņā baudkārā balsī man paziņoja, ka lai dabūtu papīrus, jādodas pie ārsta, jādabon zīme, ka ar manu radiāciju viss ir kārtībā. Tad mēs braucām pa priežu ieskautu, betonētu ceļu, kas vedināja uz domām par mutantiem, uz kaut kādu ārsta iecirkni, kas ārēji līdzinājās Ignalinas AES. Atceros vēl kaut kādus knikšķus un kliedzienu. Tad pamodos, laikam. Bet kā pirmais mīnuss šobrīd jāmin tas, ka sapni nepierakstīju uzreiz pēc pamošanās. Tas tik tiešām bija ļoti interesants, kaut gan tā nepavisam nedomāju, tikko biju atvēris acis, jo domāju: "Kur es esmu?!".