Baigi iepatikusies man mana doma par to, ka visums varētu būt eksistējis pirms lielā sprādziena - tikai uz otru pusi no tā absolūti mazā, absolūti blīvā un abzalūti karstā punkta. Tad kad tā otra puse samazinājās līdz minimumam, radās šī puse. Tad, kad šī puse sasniegs savu maksimālo atzīmi, tā sāks sarukt atpakaļ līdz minimumam un kārtējam sprādzienam otrā virzienā. Un tā bez gala un malas. Man patīk šī doma, jo tajā ir 2 lietas - galīgais un bezgalīgais, kuri viens bez otra nevar pastāvēt.
Shematiski iedomāties, lūdzu, kā bezgalības simbolu matemātikā (apgrieztu astotnieku - 8).
Ja visums ir mūžīgs, tad
nosacītie "mēs" arī tādi esam, tikai tagad šai visuma bezgalīgās eksistences teorijai jāpievieno fraktāļu teorija. Citu reizi. Smadzene grib miegu.
Man 28. janvārī nav vārda dienas, jo mans īstais vārds ir Kirils. Kirils Bolotņikovskis. Tā ka nekādas svinības nebūs.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}