Pat, ja tā ir griba pēc saturīguma.
Manī nebeidzas attapšana, cik daudz uzjundī "es gribu". Un gandrīz vienmēr tas kādu saskumdina. Arī es pa laikam skumstu cita gribas dēļ. Un tas nenotiek neapzināti, tas ir tieši tikpat apzināti, kā vēlme notiesāt maltītes ik dienas nevis tikai ik pārdienas vai mēnesī reizi. Un "es gribu" acīmredzot nemazinās nedz ar gadiem, nedz ar pieredzēto, ieplānoto un sadomāto. Bet, ja apzināšanās nelīdz mazināt vai kaut kā pārveidot "es gribu", tad, vai kaut kas palīdzēs?
Manī nebeidzas attapšana, cik daudz uzjundī "es gribu". Un gandrīz vienmēr tas kādu saskumdina. Arī es pa laikam skumstu cita gribas dēļ. Un tas nenotiek neapzināti, tas ir tieši tikpat apzināti, kā vēlme notiesāt maltītes ik dienas nevis tikai ik pārdienas vai mēnesī reizi. Un "es gribu" acīmredzot nemazinās nedz ar gadiem, nedz ar pieredzēto, ieplānoto un sadomāto. Bet, ja apzināšanās nelīdz mazināt vai kaut kā pārveidot "es gribu", tad, vai kaut kas palīdzēs?