vienkāršība

Apmēram tā patiešām ir un tad tā vien šķiet, ka jābūt burvim, lai varētu apvienot, jo citādi piemetas žēlas, kuras grūti aizdabūt prom- melanholija pēc vārdos nenosaucamā, netapušā, tepat vien kaut kur esošā. Un pats trakākais, ka tas ir tik divatnēji. Cilvēki, kas tuvi un mīlami dažbrīd izsaucas- dīvainā! Un klusiņām mēģinu aizlavīties, bet pēc brīža tas jau vairs nav tas. Un varbūt nevajag, nāk prātā domas. Bet ir vēlme. Tad pieklust un tad atkal ir. Tādi interesanti dzīves vērojumi.