diezgan dahuja laimes -

 Tikko arī izdomāju ko es tiešām vēlētos, es gribu, lai tauta beidz velēties apmierināt savas nožēlējamās tieksmes un beidzot izdara kaut ko cilveces labad. Vai tad tas ir tik grūti mainīt pasauli. Ja to var Lauris Reiniks ar savām ziņģēm, kādēļ lai to neverētu jebkurš. Tā laikam ir laikmeta problēma, ka visi vēlas apmierināt savas tieksmes un pavaicājot: "Ko tu vēlies paveikt savā dzivē pirms nāves?" atbildes lielākoties ir "Gribu izbraukāt pasauli un braukt ar daudz ātrām mašīnām." vai "vēlos ģimeni un māju laikos." Ja cilvēki būtu tik kriksīti ambiciozāki, un ne materiālā ziņā, tad būtu arī labas atbildes uz šo jautājumu. Mainīt pasauli, nevis pīpēt hašu, sūkt alu vai pirkt aifounu. 

Man tagad jājūtas mazliet vainīgam par to, ka pakistānis dur sev nažus galvā viņaprāt manis dēļ, jo kāds dīleris vēlējās vairāk naudu un neatčohnijās, ka tam čalim vairs nevajadzetu halociogēnus sūdus dot. 

Neskaitāmiem cilvēkiem moš ir vēzis no tā, ka bija vajadzigs dzidrāks stikls un vajadzēja močīt iekšā radioaktīvus materiālus stiklā kad visi zināja, ka tie ir radioaktīvi, lai tikai japāņi varetu konkurēt ar Leicu, kas arī bāza toriju savos stiklos. Nu bļe! vai tas ir normāli?

Pagajušajā nedēļā darbā redzēju 6 nakts klubu īpašnieku tērptu labā uzvaklā ar izsmalcinātu gaumi un es iedomājos kā es justos viņa ādā un tad es attapos - drausmīgi - pilnīgi drausmīgi, kāda būtu man sajūta, ja manis dēļ pāris tūkstoši jaunieši katru ceturtdienu nodzertu savas tā jau vargās nieres, lai tikai man butu vairāk naudas. Cik tas viss ir šausmīgi. Tā jau ir, visiem sākumā bija dots vienāds daudzums visa, tikai laika gaitā parādijās šie atkarīgie vēlmju aplaimotāji, kas citiem atņēma un citiem dzīves vēl gandēja. Kā man tas viss riebjas.

Es nevēlos kļūt bagāts, un, ja kādreiz arī tāds tapšu, kas pat varētu notikt, tad noteikti to centīšos neitralizēt kādā laba veidā. Būt labam neatmaksajas, bet nauda mani pēdejā laikā šķebina. Visi tie sūdi, ko cilveki pērk katru gadu, jo šim dēlim ir 4 kodoli bļēģ!

Ir pāris jautājumi, ko uzdodu pēdejā laikā visiem, un jautājums par pirms nāves aktivitātēm mani laikam visvairak ietekmē. Es varu pieņemt, ka cilveks ir stulbs, bet ja viņa stulbuma pēc ir jācieš citiem, tas vairs nav pieņemami. 

Atceros kā mans fizikas skolotajs teica, ka viņš personiski nošautu cilvekus 100 vismaz, lai Latvija būtu labāka vieta. Par savu skaitli neizteikšos..

Nesakarīgi.