- 6/17/08 08:52 am
-
Sapratis, ka pa gaisu uz Zviedriju netiksim, seko zvans uz Tallink, tiek noskaidrots, ka pa 166Ls vēl ir dabūjama A klases kajīte, tālāk fiksa apspriešanās, nospriešana, ka uz reidžeriem obligāti jātiek, skriešana uz pieturā stāvošu autobusu, saprašana, ka autobuss stāv pie zīmes "Izkāpšana" un ka iekāpšana ir lejā, skriešana uz iekāpšanu, gaidīšana 5 minūtes uz autobusu, nesaprašana kāpēc vajadzēja skriet, joku mētāšana par Ryanair un nedaudz vēlāk mēs jau stāvējām korķī pie Spices un bijām ceļā uz ostu. Tests nosprieda, ka ar Ryanair vairs nelidos (paradokss - atpakaļceļā paredzēts lidot) un visiem cilvēkiem ieteiks nelidot ar Ryanair - pirmie, kam tas tika ieteikts bija 22a autobusa pasažieri. Joks pa jokam, metrs pa metram un mēs jau kāpām ārā no autiņa, lai dotos uz ostu. Pa ceļam pajokojām par Īvānu, kas uzskata, ka zāles dzeltēšana nav saistīta ar karsto laiku, bet ar cilvēku atrašanos zālājā.
Iegājām ostā, es paņēmu divus numuriņus, jo nospiežot vienreiz pogu tika konstatēts, ka viens numuriņš nav paņemts. "Še, tas tev", teicu, sniegdams numuriņu Jurko. "Invalīdiem, grūtniecēm un pasažieriem zem 5 gadu vecuma"? Nu ok, iešu teikšu, ka nepareizo pogu nospiedu. Un tā viņš arī darīja un mēs iešmaucām pirms kādiem ~20 cilvēkiem. Vārds pa vārdam, tika noskaidrots, ka absolūti vienīgais variants ir A klases kajīte pa 166Ls un tā kā citu variantu mums nebija, piekritām. Jurko vienu brīdi iedomājās uzprasīt, kas tāds foršs ir A klases kajītē (mūsu spriedelējumi pa ceļam - kamīns, galda tenisa galds, lāčāda uz zemes, 52" plazmas televizors un plikas čiksas, kas cīnīsies eļļā un kur uzvarētājai būs tas GODS nokniebties ar kādu no mums). "Logs?" pārprasa Jurko izdzirdēdams atbildi (es tikmēr vēderu turēdams eju gārgt ap stūri). "Hahahaha, logs", neiztur arī Jurko un nāk zviegt man blakām. Tikmēr tests brīnumainā kārtā saglabā nopietnu mūli un pabeidz biļešu pirkšanu. "Aahahaha, LOGS!" - mēs ar Jurko turam vēderus. Tagad vairs tik smieklīgi tas neliekas, bet tajā brīdī redzot Jurko seju, kurā jau aust smaids un viņš vēl pārprasa: "Logs?" - visu A klases kajītes ekstru apkopojums - logs, tas likās baigi uzjautrinoši. Dāma kasē mums vēl paziņo, ka varam atrast ceturto personu, tikai tai vajadzēs samaksāt tur kaut kādu ostas nodokli un viss. Mēs gan nospriežam, ka mums 4ais galīgi nav vajadzīgs un iztiksim tāpat.
Biļetes nopirktas, laiks līdz prāmim ir, ejam pirkt aliņus tuvākajā veikalā - Staķikā. Tests gan nedaudz raustījās un negribēja nākt, jo baidījās, ka varētu prāmi nokavēt, bet nu laiks vēl bija pietiekami, tāpēc gājām visi trīs. Pērkot aliņus pacēlās jautājums cik daudz šmigas var uznest uz prāmja. Zvans 118 - "10 litrus? Ā, nu skaidrs" - tests vēl runā pa telefonu, bet mēs ar jurko krāmējam tālāk aliņus grozā. "Tas tikai stiprajiem dzērieniem? A alum? 110 litri?" *smiekli*. Mēģinājām iztēloties kā viens cilvēks uz prāmja var dabūt 110L alus. Pie kases (pārdevējam, protams, tika pastāstīts, lai nelido ar Ryanair) mums katram iedeva piespraudīti, kur uzzīmēta pudele, +, mašīna un pa virsu uzraksts "Beigta balle". Nospriedām, ka tikpat labi tur varēja būt attēlota lidmašīna ar uzrakstu Ryanair un tādu pašu tekstu un būtu tikpat attiecīgi. Nākot atpakaļ un runājot par to kādu mentālo stieni esam paķēruši lidostā, izdomājam, ka jebkuram mentam ekipējumā ir rokudzelži, cepure un mentālais stienis. Smieklīgi.
Brīdi vēlāk kāpjam uz kuģa, dāma mūs aizved un parāda (A klases style, bitches!) mūsu kajīti, mēs ieejam kajītē iekšā, noliekam mantas un sākam meklēt gultas. Divas uzreiz redzamas - pie sienas lieli burti A un B, trešo var atrast brīdi vēlāk - pie dīvāniņa, kuru var transformēt par gultu stāv burts C, bet D nekur neredz. Kur tad gulētu tā ceturtā persona, ja mēs tādu būtu atraduši? Apskatam vannas istabu un skapi, bet gultas nav arī tur. Interesanti, ja jau šī ir 3vietīga kajīte, varbūt mēs esam samaksājuši par 4vietīgu? Zvans uz 1188 (jau kādu 10-o reizi todien), savienojamies ar Tallink (šoreiz trāpās kaut kāda blonda operatore, kas prasa ar cik "l" rakstās Tallink un vai mēs gribam savienoties ar Tallink Latvia vai kādu citu) un mēģinām noskaidrot, kas par lietu. Čalītim vajadzīgs mūsu pasūtījuma (laikam) numurs. Kad prasu kur tādu var atrast, viņš kaut ko pasaka par kaut kādu papīru, kuru var dabūt, ja pērk biļetes internetā.
- Bet mēs ostā pirkām
- Ā... nu tad es nezinu.
- ??? Vai tad uz biļetes vai uz čeka nav tā numura?
- Ē... es nezinu, paskatieties, varbūt kaut kur tur ir, numurs sākas ar 310.
Ok, uz biļetes ir - nosaucu numuru. Burvīgi, kajīte izrādās 3vietīga, 4vietīga A klases kajīte maksājot 221 latu. Patiecos čalītim par informāciju un ar Jurko nospriežu, ka tā meitene, kas mums ostā pārdeva biļetes bijusi nekompetenta persona. Savukārt šis čalītis arī bijis nekompetenta persona, jo nebija spējīgs pateikt, kur atrodas tas numurs. Savukārt lidostā, lūdzoši pavēlošā dāma arī bija nekompetenta, toties bijusi pietiekoši kompetenta, lai norādītu uz nekompetentās bijāč nekompetenci. Baigais kompots vobšem.
Apstaigājam kuģi (vai es stāstīju, cik bieži Tests ar Jurko man stāstīja, ka pūtīs? Citiem vārdiem sakot - vems. Nē? Nu katrā ziņā viņi man to stāstīja baigi bieži, jo abi acīmredzot uz prāmja nebija bijuši), paskatījāmies, kā tas peld pa Daugavu, nedaudz apdirsām Māri Gaili, kas taisa visādus sūdus Ķīpsalā, parunājām par dzīvi, akmeņoglēm, krāniem un vecām mājām pie Daugavas un gājām uz kajīti iedzert iepirkto aliņu un klusiņām uz aiPoda paklausīties reidžerus (klusiņām, jo uz austiņām tika uzlikts maksimālais skaļums, kas klusu skanēja pa visu kajīti). Dzirdējām kā caur interkomu (vai kā nosaukt to sūdu, kas mums kajītē bija zem galda un caur kuru tika paziņoti visādi paziņojumi un uz kura varēja uzlikt tikai vienu radio staciju - Jūropian Šit Reidio) tiek paziņots, ka pus11os uz sestā klāja būs mūzikas konkurss. Nospriedām, ka iesim. Pavadījām laiku līdz pus vienpadsmitiem sēžot kajītē, laižot jokus un pirdienus un dzerot aliņu.