- 6/15/08 01:50 pm
-
Šeit salikšu savu garo stāstu, kā man klājās Zviedrijā. Tā kā sanāca baigi gari, likšu pa daļām.
Tas viss sākās kaut kad februārī. Es uzzināju, ka Rage Against The Machine grasās koncertēt Eiropā un sāku skatīties, kas, kur un kā. Spēcīgi saīsinot turpmāko stāstu pēc mēneša jau bija nopirktas lidmašīnas (nelidojiet ar Ryanair) un festivāla biļetes turp un atpakaļ man, Jurko un Testam (nu tāda viņam tā kļička). Tā kā pasākums atradās 318 kilometrus no Stokholmas, bija nepieciešamas arī vilciena biļetes, kuras man superīgais sj.se negribēja pārdot, jo man nebija tāds sūds kartei kā 3D secure. Bet manai mammas bankai bija, tāpēc rakstīju viņai izsmeļošu instrukciju par to, kā tās biļetes nopirkt, paralēli visu darot pats (bija jau pienācis maijs, tāpēc biļetes jau bija kļuvušas dārgākas). Uzrakstot pēdējo instrukciju "Spiest buy pogu", es viņu nospiedu arī pats, lai pārliecinātos, ka joprojām tiek izvadīts errors, kuru esmu redzējis hvz cik reizes. Stienis (mentālais)! Biļetes tiek nopirktas. Ja tas būtu ātrāk izdevies, nebūtu pakāsis 90 SEKus.
10 maija rīts. Es pielaboju savu runu bakalaura darba aizstāvēšanai un modinu Jurko, kurš bija iepriekšējā dienā atnācis pie manis uzkapāt Audiosurf (kas ir vislabākā nodarbe līdz ~3 naktī pirms bakalaura darba aizstāvēšanas). Dodamies savās dienas gaitās un atvadoties vēl Jurko nedaudz uztraucas, ka neatceras, kur nolicis savu pasi. Izlidojam (nelidojiet ar Ryanair) 11. maijā 14:35, tā kā laiks viņam pasi sameklēt vēl ir.
10. maija vakars. Jurko pasi nav atradis un es ar nedaudz nemierīgu sirdi dodos gulēt. 11. maija plkst 09:00. Zvanu Jurko, prasu: "Kāds progress?". Progresa nav. Izvandījis visu dzīvokli, sieva izvandījusi visu viņu dzīvokli, vēl bijis izvandīt darbu, uzzvanījis visiem iespējamiem dienestiem saistībā ar ceļošanu un pasi, kur visi kā viens pateikuši, ka pasi obligāti vajag, aizbraucis līdz pasu daļai, kur bija 200 cilvēku rinda kaut darba laiks vēl nebija sācies, un tagad dodas uz Tukumu, lai vēlreiz izvandītu savu un sievas dzīvokli (kas man likās laba ideja, jo es kaut kā sievietēm-meklētājām neticu).
11. maija plkst 12:00. Jurko Tukumā neko nav atradis, es skrienu uz darbu izprintēt 140Ls vērtu .pdf failu (pasākuma biļetes) un mums visiem jau ir diezgan skaidra pārliecība, ka braucēji mēs būsim tikai divi. Jurko vēl aizbraukšot iečekot savu remontējamo dzīvokli, kur viņš jau vakar skatījies, bet nu tur esot 0% iespējamība kaut ko atrast (kam es piekrītu, jo nah lai viņam pase būtu dzīvoklī, kuru viņš remontē un kur vispār nekādu piederīgo lietu viņam nav).
11. maija plkst. ~12:35. Mēs ar testu gaidot 22. autiņu Esplanādē sākam domāt, ka varbūt nokavēsim lidmašīnu, jo autiņš nāk tikai 13:00, bet pēdējais check-in lidostā (nelidojiet ar Ryanair) ir 13:55. Sastrēgumu un rindu lidostā apvienojums varētu šo iespēju padarīt par diezgan reālu. Sēžam, kaut ko runājam par Jurko, es vēl uzzvanu viņam un pasaku, lai dod ziņu, kad beigs meklēties remontējamā dzīvoklī - moš ir cerība aizbraukt uz kaut kādu Bauskas pasu daļu, kur nav rindas un dabūt maģiski pasi līdz šī vakara pussešiem un tad šaut ar prāmi. Lai gan parēķinot laiku tas īsti nav reāli. Pēc brīža zvana Jurko - aha, beidzis meklēties pa to remontējamo dzīvokli - ceļu trubu
Turpinājums sekos...