- 11/22/12 11:49 pm
-
Es ik pa laikam lasu pagātnes meilus un domāju "svētās šausmas, kāds es esmu bijis idiots". Tas gan man netraucē joprojām rakstīt kā idiotam, teiksim tagad es rakstu šādu epastu
(...)
kā tev klājas? Es dzirdēju no tava matainā brāļa, kura iesauku es nekad nespēju atcerēties, tāpēc sauksim viņu vienkārši par(šitie daudzie palīgteikumi ir pilnīgas šausmas, es nekad neatceros to.... to.... nu kā viņu sauca? virsteikums? pizģec vienkārši, ar ko viņš ir tik foršs, ka viņu sauc par virsteikumu? Tas ir kaut kāds teikumniecības [valodniecības nozare, kas nodarbojas ar teikumiem - lai varētu pilnvērtīgi strādāt, viņiem ir cieši jāsadarbojas ar vārdniecības, komatniecības un atstarpniecības nozarēm {atstarpniecībā starp citu <šit, es vēl nekad nebiju iekāpis 4ajā iekavu pakāpē, vobšem manuprāt "atstarpniecībā starp citu" ir lielisks joks pats par sevi un viņu nevajag papildināt /ja nu vienīgi ar atstarpēm\>} NACISMS? [kāds spēcīgs vārds uzreiz izejot no iekavām!!]), ka pie tevis bija tavs sirdspūķītis (manuprāt tas ir ļoti mīlīgi - saukt meiteni par sirdspuķīti un džeku par sirdspūķīti - you're lighting up my heart baby)
(...)
p.s.
Bet tas laikam tā vienkārši vajadzīgs - ik pa laikam būt idiotam. Nu, vismaz man.