June 25th, 2014

• 6/25/14 01:15 pm
• Iedomājies tu kādu ļoti, ļoti mīli. Tas cilvēks ir tieši tāds, kādu tu vienmēr esi vēlējies. Un viņa/viņš tevi mīl pretī tikpat stipri, jūs esat ļoti laimīgi kopā. Iedomājoties par jūsu kopdzīvi, vienīgais, kas tev nāk prātā - bāc, cik forši, ka man ir tieši viņa. Viņa lieliski mani papildina, tiek galā ar manām mazāk foršajām īpašībām un es ar viņas. Kā radīti viens otram. Patiesa laime.
  
  Un tad notiek brīnums un tu aizceļo laikā uz jūsu pirmo randiņu. Bet atmiņas jau nav zudušas - tur pretī ir tas pats cilvēks, tā pati meitene, kurā tu esi iemīlējies un ar kuru tu esi ļoti laimīgs kopā. Tikai priekš viņas tu esi nepazīstams čalis, ar kuru viņa iet uz pirmo randiņu. Tu to pēc brītiņa saproti, bet jau nedaudz esi atstājis par sevi dīvainu iespaidu, jo skaties uz viņu ar jocīgām acīm. Tev tagad ir jābūt tāpat viegli ieinteresētam, bet ne pārāk, lai neizskatītos jocīgi, lai nekas nemainītos, lai jūs abi atkal būtu kopā. Bet tu nespēj būt pat nedaudz vienaldzīgs, tu gribi viņai pastāstīt, ka tu tikko atceļoji laikā, tikai tādā gadījumā viņa tevi uzskatīs par jukušu. Ja tu mēģināsi to pierādīt atstāstot visādas detaļas no jūsu dzīves, viņa būs šokā un domās, ka tu esi kaut kāds stalkeris.
  
  Jāmēģina izturēties normāli, jādara tas pats, ko tu darīji toreiz pirmajā randiņā. Taču tas nav iespējams - tepat blakām sēž meitene, kurā tu esi iemīlējies, bet tu nedrīksti viņai pieskarties, nedrīksti viņu noskūpstīt, sajūta ir briesmīga. Randiņš neizdodas, jo tu vislaik izskaties nervozs un jūs šķiraties.
  
  Tas būtu bēdīgi.
  
  p.s.
  no otras puses, varētu likt totalizatorā uz sporta rezultātiem, kurus atceries.
  
• 11 domasIespraud domu