June 17th, 2013

• 6/17/13 05:54 pm
• Mūsdienu dzīvesstils un vispār latviešu mentalitāte mani ir novedusi pie tā, ka es aizvien lielāku vērību sāku pievērst nevis tam, kas tiek pateikts, bet kas tiek noklusēts. Tas nav pārāk vienkārši un tev ir jābūt pārliecinātam par to, vai tas ko tu "dzirdi" no noklusētā tiešām ir pateikts, vai nav. Parasti gan to var izdomāt un loģiski pamatot.
  
  Un pavisam jocīgi ir tie momenti, kuros tev šķiet, ka tu klusējot nodod mesidžu, bet tas netiek uztverts. Man ir viens kolēģis, kurš tādas lietas vienkārši netver un nereģistrē. Viņš var mierīgi iejaukties divu citu cilvēku sarunā, ja viņš to dzird un viņam ir jebkas sakāms. Un sarunā iesaistītie cilvēki var pilnībā ignorēt viņu ar skatienu un turpināt sarunu, bet viņš joprojām uzskata, ka ir sarunas sastāvdaļa. Un brīžiem tev gribas sākt dusmoties, ķipa "Kā to var nesaprast?". Un tad tu ar viņu parunā, pavaicā - kāpēc tu tā dari, saproti, ka viņš gribējis kā labāk, tikai sanācis - kā parasti. Tikai par visām lietām tā neparunāsi un tā nu tas nabags sēž neviena nesaprasts un vairāki cilvēki uz viņu dusmojas par viņa iejaukšanos sarunā, bet viņš iejaucas, jo grib palīdzēt, jo viņš zina kaut ko, kas ir pavaicāts. Rezultātā tu vari vai nu just viņam līdzi un skatīties ar skumjām, vai nodirst aiz muguras katru reizi, kad viņš tavā vietā pabeidz kādu teikumu, vai atbild uz jautājumu, kas domāts tev. Savukārt es šo risinu tāpat kā visas problēmas savā dzīvē - es par to pasmejos.
  
  p.s.
  un vēl es aktīvi sekoju līdzi http://dabasdati.lv/lv/eagles/webcam2/
  
• 2 domasIespraud domu