October 29th, 2012

• 10/29/12 09:50 pm
• Ja tev dzīve skrien uz priekšu, kurā brīdī tu apstājies?
  
  Vai vispār vajag apstāties? Ir tik viegli un vienkārši būt neapmierinātam ar kaut ko dzīvē. Par daudz darba, par daudz izklaides, par maz naudas, par maz darba, par maz izklaides. Gan jau ka ir kāds, kas sūdzās arī par to, ka pārāk daudz naudas un nezina, kur to likt. Es esmu nonācis pie atziņas, ka dzīvē viss ir jāregulē, atkarībā no vēlmēm. Ja ir noriebusies slinkošana un tu tūlīt būsi neapmierināts, tad vajag izdomāt kaut kādus darbus, ko darīt (es pie šīs atziņas nokļuvu pagājšgad un sāku sevi nodarbināt). Ja ir noriebusies pārāk intensīva izklaidēšanās un saturīga laika pavadīšana apgūstot jaunas lietas, tad vajag paslinkot, paskatīties muļķības jūtubē, vai paspēlēt kādu foršu datorspēli. Bet tas viss nav tik vienkārši, cik izklausās, nu, tā regulēšana, jo bieži vien tev nav ne jausmas kādas vēlmes tev ir. Galvenais, lai prāts visu regulē, nevis impulsīvas, ātri norimstošas emocijas.
  
  Pagaidām man tas viss ir beidzies ar to, ka dzīve burtiski lido uz priekšu. Ik pa laikam es it kā apstājos, nositu laiku, bet ļoti maz, tikai tik daudz, lai atslēgtos no visa saturīgā. Man šķiet, ka es nākošgad paņemšu atvaļinājumu uz 3 nedēļām un gulēšu viesnīcā pie jūras (naktī) un pie jūras (dienā) un lasīšu grāmatu, man vajag tā kārtīgāk apstāties. Pat šī gada atvaļinājums man nekādu dižo atslodzi nedeva, lai gan lielākoties to pavadīju ar draugiem. Bet es nejūtos slikti, o, nē, au contraire.
  
  p.s.
  man dažreiz uzplaiksnī vēlme kļūt par stand-up komiķi. Problēma tikai tāda, ka mani joki ir drausmīgi. Viens piemērs. Sarunājos es ar meiteni, kurai ir ģeogrāfa izglītība un kura meklē darbu.
  -Klau, tu tak māki darboties ar kartēm, zīmēt viņas, pielabot, kaut ko tādu?
  -Nu... jā
  -Varbūt tev vajadzētu pameklēt darbu kartingā?
  
• 12 domasIespraud domu