June 27th, 2012

• 6/27/12 12:05 am
• Es otro dienu no vietas klausos tikai un vienīgi Mastodon. So far 176 reizes dzirdēts (pēc last.fm datiem) un neizskatās, ka rītdiena ar kaut ko īpaši atšķirsies.
  
• Current Music: Mastodon - Hand of stone
• 5 domasIespraud domu

• 6/27/12 12:14 am
• Tā inčīgi ir ar tām dziesmām un grupām. Es atceros, ka pamatskolā kaut kādā 8ajā klasē gāju pie viena sava drauga un viņš man teica, ka viņa brālēns ir tāds viegli traks un klausās Sepultura, kas ir kaut kas baismīgi smags, un es tajā brīdī domāju, ka tas viņa brālēns ir kaut kāds galīgi kukū čalis, lai gan no Sepulturas neko nebiju dzirdējis. Nešķiet, ka man vispār būtu bijusi jebkāda muzikālā gaume pamatskolā neskaitot riebumu pret mātes šlāgeriem, vienaldzību pret Džo Dasēnu (es ceru, ka šis bija labs latviskojums), nelielu fanu pret Elvisu Presliju un milzīgu fanu pret "Divi no Pārdaugavas" (es tiešām neatceros precīzi kā to plati saucas, bet man šķiet, ka bija divi no pārdaugavas).
  
  Vecākiem nebija diez ko izsmalcināta muzikālā gaume, es vēl daudzas reizes cietu un no sirds sāku ienīst visus latviešu šlāgerus braucot apciemot vecvecākus uz laukiem. Pamatskolā bija tikai MTV (kur tajā brīdī rādīja vēl mūzikas klipus nevis stāstu par oranžu dalbajobu dzīvi). Vienā brīdī laukos nopirku Offspring un La femme Nikita kaseti (kura man joprojām vājprātīgi patīk) un šķitu sev baigais mūzikas māsters. Uzsākot mācības vidusskolā es joprojām MTV maldījos. Atceros, ka iznāca RHCP - Otherside klips - tas man ļoti patika un izdomāju, ka man vispār viņi patīk. Vienā no skolas disenēm klasesbiedrs, kurš bija DJ, uzlika Rage against the machine - Killing in the name of un es sapratu, ka man tas gabals drausmīgi patīk un ar to principā sākās mans ievads smagās mūzikas pasaulē. Aizgāju uz Centrāltirgu un nopirku vairākus CD - Moby - Play, Fatboy slim - halfway between the gutter and the stars, Dido - figviņzin kā viņu sauca, bet tur bija dziesma Hunter, kas man patika, RATM - Renegades of Funk. Pirmos divus es vēl paklausījos, trešo fiksi pazaudēju, bet par ceturto es sāku drausmīgi fanot. Un tad es iepazinos ar pareizajiem cilvēkiem no klases un aizgāja...
  
  System of a down pirmais albums (kas joprojām laikam ir mans mīļākais albums), Sepultura, Slipknot pirmie divi albumi, Static-x - vobšem viss agresīvais un aktuālais man uzkrita uz galvas un lai gan es sākumā nesapratu Sepultura pirmos albumus un Panteru es vispār nesapratu, ar laiku es to visu iemīlēju. Es saprotu kāpēc daudziem cilvēkiem smagā mūzika šķiet kaut kas dīvains un drausmīgs, jo man sākumā bija tāpat - es dzirdēju Panteras Great Southern Trendkill albumu un es domāju "Ārprāc, ko viņš tur vislaik kliedz, kas tā par mūziku, es tādu nevaru klausīties". Laiks kā ceļš ir aizvijies, tagad daudz kas mainījies, tagad Pantera ir vienām no manām cienītākajām grupām un tieši ar šo albumu.
  
  Es sākumā nesapratu Black Sabbath un The Who un Emersonu valdzinājumu - es biju pārāk iegrimis agresīvajā staffā. Pagāja laiks un es sapratu, kāpēc Black Sabbath ir leģendāra grupa, sāku klausīties visu no tā laika - Yes, King Crimson, Triumvirat, The Doors, Judas Priest, Jethro Tull, Led Zeppelin un miljons citus. Tā līdz galam, lai es to visu normāli uztvertu pagāja vairāki gadi. Bet, kad es biju nobaudījis agresīvās grupas, oldschoolu, tad es sāku meklēt to, kas man patiešām patīk un "uzkāpu" uz folkmetāla uz pāris gadiem. Nenosaukšu ne pusi no grupām, kuras klausījos, slavenākās - Ensiferum, Finntroll, Alkonost, Korpiklaani un miljons citas, no kurām daudzas ir izdzēstas. Vienu gadu klausījos gandrīz tikai Children Of Bodom, kas man joprojām diezgan labi patīk, bet kā es viņus gadu no vietas klausījos, es nevaru iedomāties.
  
  Man drausmīgi piebesīja rakstīt. Īsumā - es pēc tam iepazinos ar blackmetālu (nepatīk), deathmetālu (retas lietas patīk) un vēl visādiem brīnumiem, bet tagad ir tā, ka es ik pa laikam atklāju jaunas grupas, kuras pirms tam biju dzirdējis, bet kas man nepatika. Teiksim Strapping Young lad, kas man ir visklausītākā grupa pēdējā pusgada laikā - es viņu kaut kad drausmīgi sen nokačāju un nevarēju paklausīties, jo man šķita, ka viņi ir pilnīgi vājprātīgi. Un lūk, pienāca viena diena un es viņus sāku 24/7 klausīties. Tāpat arī ar Opethu - sākumā es viņus vienkārši nesapratu. Redzēju viņu konci Igaunijā, bet tajā brīdī man interesēja tikai viņu Ghost of Perdition dziesma. Tagad, ja es viņus klausos, tad visu albumu Blackwater Park uzreiz. Un jaunākais hits man ir Mastodon, agrāk es klausījos tikai vienu viņu dziesmu, bet tagad es laižu uz riņķi visus albumus.
  
  Šitas viss ir tik megasaīsināti, tur nav nekā no manas mīlestības pret Daft Punk/Chemical Brothers un miljons citām grupām, bet man tagad tam vienkārši nav laika. Ā, vēl es mīlu Florenci no Florence + The machine. Un orķestri. Un Kitsune Maison kompilāciju dziesmas (no 1-10) un vēl miljons lietas. Viss, es eju gulēt, man vienalga vai šito kāds lasa vai ne, es vienkārši gribēju uzrakstīt.
  
  edit:
  es negrasos neko mainīt šajā semi-drunk tekstā, bet ja jums vajag drinking game, tad iedzeriet pēc katra vārda "drausmīgi" un "miljons".
  
• 3 domasIespraud domu