June 1st, 2009

• this is not a good day for science
• 6/1/09 11:53 am
• Vakar vakarā sēdēju pie datora, nedaudz pārdomāju dzīvi. Nesapratu, kādēļ tik nelāga sajūta man uzmākusies. Tā nebija gluži nelabuma sajūta vēderā no alkohola lietošanas, lai gan savu artavu kopējā pašsajūtā tā arī bija ielikusi, tā nebija noguruma sajūta, kas mani parasti depresē, tā bija... kaut kāda nolemtības un bezcerības sajūta, kas mijās ar parastu depresiju. Sēdēju un nesapratu kāpēc, viss taču man dzīvē ir kārtībā (neskaitot istabu) un tad es atcerējos. Atcerējos notikumu, kuru biju it kā akceptējis un piegājis tam ar zināmu nevērību, tā ikdienišķi pateicis "jā, labi", lai gan īstenībā bija ļoti tālu no labi. Notikums, kuru tāpat kā sāpīgu šķiršanos no mīļotās personas, nevar tā vienkārši nolikt malā un aizmirst, vai veltīt tam maz uzmanības. Kas tad bija tas, ko es sapratu, kas bija šis notikums, jūs vaicāsiet. Nē, tā nebija virtuve, kurā pēc izskata spriežot ir izgāzts miskastes konteiners un tad tur ir paviesojies lil' orkāns, kamēr fonā uz loga izsmējīgi gozējas uzraksts uz A4 lapiņas - "Nemēslo! Tu te dzīvo! =)"*, nē, tā nebija arī tualete, kurā tikai sev zināmu iemeslu pēc kāda persona ir iemetusi divus tamponus podā, kas tagad ir piesūkušies un negrasās noskaloties, nē, dārgie draugi, tas ir kas daudz briesmīgāks. There is no easy way to tell this - Kaspis šodien izvācas.
  
  Viņš vakar ar Kripsi bija ienākuši un paņēmuši 3 krāsu baloniņus, kuri glabājās pie manis, jo vienā pasākumā viņiem tur kāds krāsoja sienas un drausmīgi smirdēja un tāpēc Kaspis tos baloniņus bija iedevis man, lai vairs neturpinās nekādas atrakcijas šajā sakarā. "Nu šī laikam mūsu pēdējā diena" sev ierastajā runas manierē teica Kaspis. Es pat nekādu normālu atbildi nepateicu, kaut ko "ā, un ko tad jūs septembrī darīsiet?" - Kaspis braukšot atpakaļ uz Rīgu, nezinot vai tepat, vai citur. Es nemaz nepaprasīju, kā viņam eksāmenos gājis. Ech. Vairs nekādu spiedzošu meitenīšu 3-os darba dienas naktī, vairs nekādas hokeja komandas pie durvīm sestdienas naktī ap 5-iem, vairs nekāda nolauzta krāna virtuvē, vairs nekāda piedegušu pelmeņu smaka no virtuves un attaisīts logs ziemā lai izvēdinās, kamēr Kaspis ir kaut kur notinies un koridorī ir tieši 0 grādi.
  
  Kā man tas pietrūks :) Ceru uz septembri, lai gan reizē arī ceru, ka septembrī būšu atradis bišķi krutāku mitekli. Nu nekas - jāapsola sev tikai viena lieta - aiziet kādu reizi ciemos pie Kaspja un paklausīties Kripša lieliskos stāstus, vienalga vai tie būtu par Kaspi un resno Annu, vai par to kā viņus gribējis šantažēt apsargs, vai par to kā divas trakas meitenes-narkomānes gribējušas ēst jēlu malto gaļu no ledusskapja - tie vienmēr ir labi.
  
  *manuprāt, diezgan sūdīga ideja - sanāk, ka visi, kas tur nedzīvo, drīkst mēslot. Un parasti visos supertusiņos, nedzīvojošie sastāda ~95% no visiem cilvēkiem.
  Tags: kaspis
  
  
• 12 domasIespraud domu