May 18th, 2009

• 5/18/09 12:06 pm
• Ai, pastrādāšu pēc pusdienām, ātri jāuzbliež stāsts par Kripša, Kaspja un Kristapa piedzīvojumiem.
  
  Kad mēs gājām gulēt piektdienas naktī (teorētiski tā ir sestdienas nakts) ap trijiem, tad Kaspis ar Kripsi un Kristapu tikai devās tusēt. Pirms tam viņi bija sapīpējušies zālīti un rēca par viskautko. Bija diezgan smieklīgi. Bet vēl smieklīgāk bija nākošajā rītā, kad es ar Ronoru piecēlos, lai ietu iečekot praidu - Kripsis vēlējās ar mums parunāties. Un tad sekoja iepriekšējās dienas (kas reāli bija tā pati diena, burtiski 8 stundas pirms tam) atstāsts. Viņi bijuši kaut kādos barčikos, kur nekas interesants nav noticis un mājupceļā iedomājušies ieiet Vecrīgas hesītī paēst. Uz viņiem skatījies apsargs. Šie uzkāpuši augšā ēst un apsargs pienācis klāt. Sācis izprašņāt - cik viņiem gadu, kur viņi iet (cik es sapratu tad viņš teicis arī, ka redzējis, kā viņi iet uz frančiem - vobšem kaut kāds stalkeris) utt. Uzprasījis parādīt skolas apliecības, uzprasījis, kur viņi dzīvo (lolīgākais tas, ka sīkie bija nobijušies, ka šis izsauks policiju or something, tāpēc arī pateikuši, kur dzīvo) un tad vienā brīdī uzprasījis 10ls. Ķipa tur kaut ko piedraudējis arī, neatceros īsti ko. Sīkajiem naudas neesot bijis. Apsargs teicis, lai aizejot mājās un tad viņam nākošajā dienā atnesot. Un tā nu Kripsis nezinājis ko darīt - nest viņam naudu vai nenest. Mēs ar Ronoru fiksi apdomājām lietu, sapratām, ka tam apsargam nav ko sīkajiem piešūt un pateicām, lai viņi piedrāž to duraku. Ja viņš piepišās - lai atbild, ka tā ir šantāža un lai viņš liekas mierā.
  
  Protams, ar to trijotnes piedzīvojumi nebeidzās. Nākot mājās viņi vēl satikuši 3 urļikveidīgos, no kuriem viens bijis liels un ar sasistu seju. Tas satvēris Kripsi un Kristapu, kamēr Kaspis kaut kādā maģiskā veidā notinies. Sākās izprašņāšana. Urļikus interesēja, vai sīkie lieto amfetamīnu. Sīkie saka, ka nelieto. Un tad seko mana mīļākā sarunas frāze "Divi džeki ar jums līdzīgām frizūrām man brālim vakar pārdeva amfetamīnu"*. Sīkie apstiprina, ka tie noteikti nebija viņi. Viņus vēl tur patrobelē kādu ceļa gabalu līdz mājām un tad palaiž vaļā, ķipa tas esot bijis prikols (kaut ko tādu Kripsis minēja). Kad viņi uzgājuši augšā pie Kaspja, viņš esot apgalvojis, ka zinājis, ka tas ir prikols (haha, tam gan es ticu).
  
  *šeit Ronors atcerējās kā 16 gados viņam bija saruna ar urļiku autobusā
  -eu, čalīt
  -m?
  -klau..... tu gadījumā vakar.... neaplaupīji banku?
  -ko?
  -viens džeks, baigi līdzīgais tev, vakar aplaupīja banku
  -nē, es tas noteikti nebiju
  -tu droši zini? jo tas džeks bija baigi līdzīgais
  -nu es tas točna nebiju
  -čista? Jo es varu izsaukt policiju
  -labi, sauc
  
  kautkas, kautkas, Ronors vēl apstiprinājis, ka viņam naudas nav un tas čalis atsējies - bet nu, respect, izdomāt kaut ko TĀDU - "Eu, a tu banku vakar neaplaupīji?". Mega.
  Tags: kaspis, kripsis
  
  
• 8 domasIespraud domu