|
[24 Oct 2019|11:45pm] |
Atradu Aitai paroli. Izlasīju visu līdz Aitas pirmssākumiem. Man pietrūkst kokaitības, jā. Grozu algu ciparus un domāju - vai tas būtu tā vērts - maksāt 200-300 eu par to, lai nedēļā uz 4 h - paslepus aizmūkot uz tikai savu mājvietu - būtu pati - ļoti, ļoti pati, ne tā, kā par maigumu uz 9 gadiem nopirktā Aita, kura tik teica - jokaini, grūti, vientuļi, bet labi. "Bet labi" attaisnos visu vēlāk. Tagad arī. Atgriešanās kopmājā uz midzināšanas un miegam zagtā sava laika stundām uzdzen dusmas, jo māja smird, cilvēki tajā joprojām runā lietas, kas mani nerezonē, grīda līp un nekad (pamatoti) nav drošības sajūtas, ka nesabojās manas mantas, bet kaut kur mazā D vienmēr mierina situāciju - "bet ir labi citādi", lai gan pat psihoterapeits teica - jo tālāk, jo labāk. Jo ātrāk, jo labāk.
Kokuaita daudz strādā un ir gan piepildījusies, gan iztukšījusies. Un mīļā Oma aizgāja. 40 dienas arī. Asarpilni priecājos, ka biju tā, kas no egļu kažociņa kapam lietainā dienā lasīju ārā puvušos ziedus. Atradu peles aliņu uz pazemi - to sauli. Un turēju roku uz kapa sords, līdz bija jāskrien uz autobusu.
|
|
|
[23 Jun 2015|10:18pm] |
|
Nepamēģināsi - nezināsi - vai ne - kā ir nesvinēt Jāņus. Pēc saviem piecpadsmit gadiem divkāršu, trīskāršu, vai, kā pērn, dēļ kāzām, pieckāršu līgo nakšu šogad apaļš nulle. Kā tad tā un kāpēc - tas lai paliek nesijāts, jo varbūt eksistē varbūttāirlabāk dieviņš, kurš bīstamākos posmos mūs nes rokās, bet bet bet. Bet acis ir simtsreižu izraudātas, vispirms apraka šoku, tad ego, tad dusmas, tad žēlabas, nebeidzamu smilkstu. Pret vakaru vēl ne par ko neizraudama paliek drausmīgā sajūta krūtīs: KUR IR MANA CILTS? KUR IR MANA CILTS? un tās visas skaistās jāņu dziesmas, kuras, jūnijam tuvojoties, sāk dīgt krūtīs, tās visas tagad laužas ārā, bet viņas ilgojas cilts. Tāpat kā divi izgludinātie krekli uz pakaramajiem. Viens mazmazītiņš, pirmais. Otrs - mans. Trešie palika pusgludināti.
|
|
|
[14 Mar 2015|05:16pm] |
Pirmais - raibs - raibai vasarai:)
(un pirmaa bite arii)
|
|
|
[09 Dec 2014|10:28pm] |
|
Nav jau taa, ka es vislaik shuupojos :D
|
|
|
[04 Dec 2014|12:28pm] |
|
:D Jau kaadu 4.o reizi visaa shajaa uz kruutiim guleeshanas buushanaa par kaut ko sasmejos, un tad tas beerns taa smiekliigi krataas, un man uznaak nevaldaami smiekli, jo vinjsh krataas veel vairaak, un es nevaru rimties, un es smejos un smejos, un krataas un krataas, un pa miegiem kaut ko vaid :)
|
|
|
[20 Nov 2014|05:21pm] |
kā arī pārsteidzošais - tāds sīkknislis tiks pie sava piena pats! dauzot galvu un speroties ar kājām, diezgan veikli tiek uz augšu un pēc daudziem mēģinājumiem uzkabinās, kur vajag. amazing.
(fonā bailes par muskuļu tonusiem un citām gudrām lietām)
|
|
|
[20 Nov 2014|05:10pm] |
runā, ka mēs (jau sen) smaržojot pēc piena
bet šodien un vakar arī es varu sajust tādu saldu smalkmaizīšu cilvēciņsmaržu.
deguns pūpolā :)
matracītis ("vajag cietu virsmu, kur bērniņam gulēt") mūsu lielajā gultā stāv teju vientuļš. nu katram gadījumam cenšos pārāk neaizkrāmēt. es nezinu, kurai no mums tā ir lielāka nepieciešamība - gulēt cieši kopā. iedobēs un līkumos, un uzkalnos, un šķērsām pāri, tik totāli nepareizi, cik vien iespējams. Pēkšņi visas bērnkopības pamācības šķiet svešatnas. esmu kaķene un stiepju savu sīciņu zobos.
|
|
|
[14 Nov 2014|10:56am] |
Vakar:
iemiileejusies. Vedot mazo miglu laika beerninju maajaas, ietraapaamies aiz graudvedeeja. Veejsh puush virpuljus tukshajaa kravas kastee, un mums virsuu lido graudinji, sitas stiklaa. M saka - tas kaa muusu kaazaas - sviesto graudu sveetiiba...
(peec tam ietraapaamies aiz pilna mineraalmeeslu vedeeja :D un taatad ar augliibu arii viss kaartiibaa :)
Shonakt/-riit:
maaja transformeejas, telpa teju chiikst no jaunaas lietu kaartiibas un kaartoshanaas. Vairaak miega mums sanaak, ja gulj man virsuu.. Shonakt ar visu to, ka aktiivais laiks, ne tikai jau esmu paarsitusi kaadas peedeejaas nedeeljas videejo diennakts miega normu, bet pat redzeeju sapnjus!
|
|
|
[21 May 2014|11:38pm] |
atliek tikai uzsākt pozitīvo domāšanu
re, man ir tā, ka čūskas asociējas ar labu zīmi
šonedēļ esmu pagalmā redzējusi jau 3 zalkšus (ok vai 1 zalkti 3x), un vienu maziņu M esot redzējis garāžā.
4x zalkši 3 dienu laikā ir vairāk, nekā pēdējos 3 gados kopā imho
šodienas milzenis bija uzsācis šņākšanas deju ar muļķa kaķīti, kaķi trīsreiz stiepu prom, līdz iespundēju mājā, un abi ar M čūskkingu noķērām, nonesām uz upmalu, esot bijis smags. "vismaz dabūs atpūtniekus pabaidīt"
pagaidām man viss patīk, redzēs, kā būs, kad sadzims bērniņi :)
un, cerams, zvēri nedabūs pa koko un čūskas nedabūs zvēru nagus sānos.
|
|
|
[21 May 2014|11:15am] |
redzot, cik izteiksmīgi un kādās pōzās kaķis spēlējas ar lazdu riekstu, nav brīnums, ka mēs viņu saukājam par kaķvāveri
:D
|
|
|
[14 May 2014|11:08pm] |
|
gribas gurķi ar krējumu un dillēm
|
|
| sade sati - 7 ½ |
[03 Apr 2014|04:42pm] |
|
labā ziņa ir tā, ka šoruden pie ziemas vārtiem beigsies mans sade sati! cik zīmīgi!
|
|
| pēc 2 ziemām |
[19 Feb 2014|06:33pm] |
|
juhū! augļu koku veidošanas rēbuss galvā ieņem arvien sakārtotākas pozīcijas, juhū, jipī, sistēma izkosta :)
|
|
|
[11 Feb 2014|07:28am] |
|
Pamodos, un galvaa visu laiku skan "Uzumbaaras vijoliite, Uzumbaaras vijoliite, Uzumbaaras vijoliite.."
|
|
|
[05 Jan 2014|01:55pm] |
|
šonakt sapņoju, ka man ir bērns. viņa tik strauji - pa vienu dienu - izauga no tāda nēsājama un zīdāma uz tādu, kas droši iekāpj tramvajā un lieto ētalonu, ka man bija žēl, ka tas notiek tik ātri :) pa vidu tam visam es biju mēģinājumā, vislabākā daļa bija tā, kur mēs trijatā uzimprovizējām tualetē, es pamodos un manī vēl pilnībā bija visas tās skaņas, motīvi, skanējums. pārejot no sapņa uz realitāti es biju droša, ka šo pēc tam varēšu izmantot pa īstam. gāju meklēt bērnu, bet bērns jau bija izaudzis :)
|
|
| this far |
[03 Jan 2014|08:10pm] |
Mazajai piena gotiņai pirmpienei 1.janvāra rītā (astoņos no rīta) atnesās MiLZīGS un skaists (balts ar brūnu un varenā kažokā) gaļasgovs puika, nu tur esot ar vinču vilkuši un tā.. Tupēju istabā, lai mazāks kišmišs.
Iesaucām par Mīnotauru, jo govsmammu esam iesaukuši par Mināru (īstos vārdus nezinām)
Vecie mājļaudis izmazgāja kaķi. Dabūju žāvēt pa uzkurinātu istabu un cerēt, ka sarkanās cilvēkšampūna acis ātri pāries.
Guļu bezkaislīgi līdz pusdienas laikam, risinu skolas uzdevumus,
apceru, ka joprojām varu iet stādīt ķiplokus brīvajās vietās. Cilvēkam ar fizioloģisku nepieciešamību rakņāties pa zemi šī ziema ir izcila :)
Citādi nevaru izdomāt, kas mani varētu iedvesmot.
|
|
|
[28 Nov 2013|11:11am] |
|
Juuras zeme Riiga - jau kuro reizi (un kuro gadu) - kaa izbraucu no saulainas Zemgales, taa tumshi padebeshi priekshaa. Iebraucaam lietuu.
|
|
| Atgrieshanaas dziesma |
[07 Nov 2013|02:14pm] |
Tik totaali peleeks un zems - zemas debesis virs zemaam, peleekaam maajaam un cilveekiem ar peleeku miglu apkaart sejai un augumam. Un arii maajaas es veel neesmu ieklikshkjeejusi robaa, kaut kur citur esmu un citaada ir miilestiiba, pie kuras braucu. Kjermenis jau otrajaa riitaa uzsuuca maaju stresu un neatlaizh, lai gan censhos neiedziljinaaties muudzhu peripeetijaas. Guleet stacijaas blakus sasietaam somaam ar pasi, naudu un fotoaparaatu guljammaisaa, izraadaas, prasa mazaaku sasprindzinaajumu. Zeme bez energjijas, bez speeka, bez miilestiibas.
Nav taa, ka "tur" es zinaatu, kas jaadara.
|
|
|
[13 May 2013|03:14am] |
|
nupat biju pusotru stundu garāžā izstarot elsojošam sunim mieru par zibeņiem un pērkoniem, vienvārdsakot, laikam kādā gaišā negaisa diennakts laikā būs jāiet bailēm pretī pretbaiļu terapijā :)
|
|
|
[11 May 2012|01:46pm] |
terors
ar smaidu, bet trīcošām rokām un savilktu vēderu
|
|