|
Feb. 5th, 2014|08:18 am |
Sen nav viena tāda nepilngadīga Anna klausīta..
Un ak fantastiskie agrie rīti. Nozvanījis modinātājs. Sieva aizgājusi uz virtuvi padzerties, atnāk atpakaļ, prasu vai šonakt mierīgi gulēju (man ir tieksme skaļi vārīties un daudz grozīties) - "Jā, kā prezidents Linkolns".. Ok, to viņa neteica, to es kādā brīdī kaut kad ap to laiku biju dzirdējis iztēlē, bet nevaru saprast kad tieši. Tad man nāca prātā kaut kādi mistiski aprēķini par to vai kaķis ir pelnījis un vai tas ir pareizi, ka es šamo tagad glaudu vai nē.. |
|