|
Feb. 26th, 2019|12:15 am |
True Detective S03 jeb Nebiju Gaidījis, ka Remī Dentons Kļūs Par Nāvīgi Nopietnu Detektīvu.
Kopumā pozitīvi. Jā, TD raksturīgā izteiktā bezcerīgā un depresīvā atmosfēra ir manāmi atfiltrēta, gluži kā izlaista caur kādu filtru un tagad padarīta familiārāka un normālāka, taču saturiskums nešķiet nekur pazudis. Vērtēt darbu slikti dēļ tā, ka nepatīk krāsas kādās viss nokrāsots, kamēr viss ir gana pārdomāts un saturisks, man šķiet visai subjektīvi.
Šī sezona izteikti liekas kā abu iepriekšējo sezonu mikslis, ņemot abas kopā un veidojot kaut ko jaunu no tām kopā. Pirmās sezonas nelineārais stāstījums un mistika apvienota ar otrās sezonas politiskumu un bezkaislīgi pragmatisko skatījumu uz lietām. Notiekošais ir vismaz 3 dažādos laikos un man bija sajūta, ka tas paildzina laiku, kad patiešām iejūties notiekošajā un tikai kādā ceturtajā sērijā patiešām jūties emocionali iesaistīts un notikumi sāk kaut ko tiešām izteikt.
Sezonas lēnais ritms gandrīz vai rada sajūtu, ka es lasītu grāmatu nevis skatītos TV. Šis aspekts man izteikti atgādina Twin Peaks, it īpaši tieši arī trešo sezonu, kas arī nebūtu pārsteidzoši, jo arī iepriekš TD bija manāmas Twin Peaks influences. Atbilstoši, skatīties šo, piemēram, darba pārtraukumos vai citādi steidzīgā ritmā (arī gluži tāpat kā ar TP) man šķiet pilnīgs red flag un nav pat vērts sākt, viss labais tiks palaists garām.
 |
|