|
Nov. 21st, 2018|07:42 pm |
|
Vakar beidzot noskatījos Homo Novus. Biju pirms tam dzirdējis pretrunīgas atsauksmes - gan tā, ka "beidzot latviešiem laba filma" gan tā, ka kaut kā garlaicīgi. Pats vispār biju patīkami pārsteigts - bija kvalitatīvāk nekā biju gaidījis. Kā jau kārtīgam latvietim ierasts, sēdēju un gaidīju kad tad pienāks tie neveiklie humora, “intelektuālu pārdomu” vai sliktas tēlošanas momenti, kas par pašu tautiešiem parasti jo īpaši kož acīs, bet, paejot divām stundām, tā arī īsti neko tādu nesagaidīju. Filma atstāja noslīpētības iespaidu, bija patīkami skatīties. Treileris gan un posteri rada citādāku priekšstatu - liekas, ka sižets būs sarežģītāks un būs smieklīgāk, bet beigās pat rodas nedaudz melanholiska noskaņa. Neesmu lasījis romānu, tāpēc nezinu vai to attiecināt uz grāmatu vai filmu, bet kaut kas ar pašu sižetu tomēr iztrūka. Kaut kur pazuda tas filmas sākumā it kā apsolītais konflikts starp Upenāju un Žibeiku kā arī vispār vēl šķita, ka tēlu savstarpējajās attiecībās un konfliktos varēja vairāk iedziļināties. Lielisks bija Andra Keiša sniegums Salutaura lomā, ko laikam no filmas šobrīd atceros pat visspilgtāk. No vizuālākiem kadriem interesanti bija paskatīties uz Nacionālo Operu neierastākā rakursā, piemēram, skats no tās jumta un, protams, ainas ar krāšno Žibeikas lauku rezidences dārzu. |
|