| |
[Apr. 5th, 2019|07:19 pm] |
|
Nevaru izvairīties no izjūtām, ka tajā visā kolektīvajā piektdienas svinēšanā, jo visu nedēļu īsti dzīvots nav, bet tikai vergots, ir kaut kas skumjš un nožēlojams. Tieši tas kā ir veidotas cilvēku dzīves (to skaitā arī mana) un sabiedrība, ka tikai brīvdienās jūties kā cilvēks un tas pats nāk, visticamāk, zem kādas promilēm. Noteikti, ka manas izjūtas pastiprina arī no apkārt esošo dzīvokļu nākošā kaitinošā mūzika un it kā priecīgie, bet reizē agresīvie izsaucieni. Nekas jauns, nekas jauns. Skrullē tālāk, jo neradikāla risinājuma šim nekad nav bijis un kuram gan patīk radikāli risinājumi. |
|
|