| |
[May. 27th, 2016|05:55 pm] |
|
Vakar biju uz Warcraft filmu. Man patika. Jau no sākuma biju noskaņojies vairāk pabaudīt pasaules atainojumu kā grimt tēlu vai sižeta analīzē (kas arī šajā gadījumā domāju, ka nebeigtos ar sajūsmu gluži) taču banalitātes un stulbuma indikators manās smadzenēs iemirgojās tikai dažas reizes un arī tikai mēreni, tā kā man likās visai sakarīgi priekš Holivudiskas filmas. Vizuālie efekti man šķita labā līmenī un bija tiešām patīkami un vērts skatīties to visu 3D. Būtu jau bijis jauki dziļāk iebraukt sižeta un tēlu detaļās brīžiem filmā. Un cilvēku rase priekš Warcraft settinga šķita attēloti pārāk neiedomīgi un neaugstprātīgi. |
|
|
| |
[May. 27th, 2016|09:21 pm] |
Sumerrain
Ir sajūta, ka draudzēties tradicionālā izpratnē reizēm ir apgrūtinoši. Tāda kā sava veida atbildība. Negribas nevienam likt justies aizmirstam, nodotam, izmantotam... tikai tādas eskeipista pārdomas, apcere. Ir draudzības, kurās abiem vienalga, ka nav gadu runāts un neviens nav uz otru apvainojies un ir draudzības, kuras prasa lielāku uzmanību un tā vispār jau tas nepavisam nav slikti.
Man ir sajūta, ka Svartravns būtu labs draugs. No pirmās draudzību kategorijas. |
|
|
| |
[May. 27th, 2016|09:36 pm] |
Kelly Reilly. Tas skatiens...
 |
|
|