| |
[Jan. 4th, 2016|12:57 pm] |
|
Reizi pa reizei kā sanāk saskarties ar kādu no ziemeļvalstīm (piem. noskatoties kādu dokumentālo filmu) mani pārņem depresīvas pārdomas par to cik salīdzinoši ar, piemēram, Zviedriju, kur ir sakarīgas cilvēktiesības un ieinteresētība savu iedzīvotāju labklājībā, Latvijā ir pilnīgs vājprāts. Šķiet, ka tā vietā, lai sekotu valdības darbam un ievēlētu piemērotākos politiķus un partijas ar domu, ka labklājības līmenis tiks celts un valsts attīstīsies, mums ir konkrēti jācīnās, lai vispār būtu normāla dzīve ar normālām tiesībām, kur nu vēl par kaut ko augstāku. Vairāk runāju tieši par valdību. Bet varbūt arī es esmu pārāk sasūcies latvieša parastā "viss ir slikti" attieksmi pret valdību un savu valsti. |
|
|