| |
[Nov. 26th, 2015|08:24 pm] |
| [ | music |
| | Muse, kaut kāda mana izlase | ] |
Aritmiski pārdomīgas nejēdzīgas dienas epifānijas
Vai es kādreiz varēšu sevi saukt par režisoru - amatieri? Tas ir - vai es būšu pacēlis savu pakaļu un īstenojis šo savu sapni-sapnīti. Nezinu, laika vēl daudz.
Bet es pat neesmu īsti labs programmētājs, kur nu vēl kaut ko citu sākt. Programmētāji - ideālisti, kā es, pamazām moka vienu korporāciju pēc otras. Un patērē nesamērīgi daudz degvielas. Rezultātā tas, kas ir, tas ir labs, bet tā ir tikai, hmm, labākajā gadījumā puse no vajadzīgā apjoma.
Atgriežoties pie gaudulīgajām pārdomām par sapņiem-sapnīšiem. Vienu citu sapni es marinēju jau tūkstošiem gadu (nu labi, hmm, 6 gadus) un esmu tikai izniekojis laiku ar LV labāko mūziķi, jūs jau zinat kuru.
Uz citu sapni atkal es pamazām virzos. Varbūt vienkārši katrā dzīves periodā savs un jāgaida tikai īstais brīdis. |
|
|
| |
[Nov. 26th, 2015|08:39 pm] |
Taču turpinot iepriekšējās epifānijas...
daudz kas tomēr ir mainījies... varbūt ir lietas, kuras vienkārši jāizmet miskastē. Vismaz kaut vai pagaidām. Nu - centies, centies, bet nebija... nebija. Varbūt ir kaut kas aktuālāks, kas man tepat ir, ko es neredzu. |
|
|