|
Feb. 7th, 2016|02:44 pm |
|
Ir situācijas, kuras man savā dzīvē šķiet līdz vājprātam grūti atkožamas un nesaprotamas. Tā vairākus gadus es nesapratu, kas ir šizofrēnija. Nesapratu kā tas ir, ka cilvēks negrib dzīvē iet uz priekšu un grib palikt bērns, dzīvot zem mātes tupeles, celt gaisa pilis un vēl pie tam balstīt savu pašapziņu uz tām (uz tukšu gaisu vai nu vismaz savām fantāzijas spējām principā) un vispār atteikties sevi kontrolēt jebkādā mērā. Vairākus gadus esmu to līdz agonijai brīžiem nevarējis pieņemt un saprast un centies to izmainīt, kaut kā salabot šo cilvēku, brīžiem pat visai drastiski, bet nekā. Kādam ieilgusi bērnība, bet kādam mūžīgā. Kaut kā tik absurda komunikācija, kad saproti, ka cilvēks totāli nesaprot kā tas ir, kad saki savas izjūtas par to, ka nesaskati jēgu turpmākai komunikācijai. |
|