|
Aug. 23rd, 2015|01:25 am |
Un vēl par filmām:
pēc Godfather 1/2 noskatīšanās tā sagribējās pabūt tālaiku Sicīlijā. Tik skaisti tur - ēkas, sētas, vārti, apstādījumi, bruģis. Un Godfather ir vispār vizuāli ļoti patīkama filma. Cik atceros, savā veidā krāšņākā no tām, ko esmu redzējis pēdējā laikā. Mana samaitātā smadzene vislaik gaidīja kaut kādu Trīra cienīgu liktens ironiju, gaidīja pesimistiskus situāciju iznākumus, kretīniskus raksturus un... tā arī nesagaidīja. Man patīk piesūkties dažiem režisoriem un tad skatīties visas filmas pēc kārtas un tad jau kaut kā tā reizēm gadās. Mafija, varbūt glorificēta, es gan drīzāk teiktu, parādīta no patīkamās puses diezgan daudz, bet tomēr ne pārāk narcisistiski un ar pietiekamu devu kritikas par to visu. Pats Godfather kā tēls vispār norauj jumtu, perfekti. Šķiet, ka daudz ko filmā nesapratu, jo mentalitāte, domugājiens un notikumu attīstība manām smadzenēm diezgan neierasti - tas, ka itāļu un pavecas filmas tomēr. Brīžiem man šķita, ka visi tēli ir nedaudz pārāk stulbi un neievēro visādas samērā acīmredzamas detaļas reaģējot uz situācijām, bet tas arī nebija pārāk daudz. |
|