***
Es neuzdrošinos teikt, ka esmu bagāts,
bet manas rokas turējušas reti dārgus dārgumus,
šīs pasaules neskaitāmos brīnumus.
Es tos nespēju saturēt.
Biju pārāk nenogurdināms un nepiepildāms.
Nē, par sevi nemaz nebrīnos.
Brīnos par to vienreizību, ko man reiz parādīja.
Nekad es neesmu bijis viens.
Tas tikai šķitis tā.
/Arturs Alliksārs. Dzeja/