koki

Ugunsputns

Katru nakti garām manam logam laižas
ugunsputns, un katru nakti manā dārzā
pazūd viens zelta ābols.
Vakarā, iedams gulēt, es saskaitu savus zelta
ābolus, bet rītā pamostoties vienmēr ir par
vienu mazāk.
Kādu vakaru manas ābeles zaros vairs palicis
pēdējais ābols. Es ilgi nespēju aizmigts, grozos
no vieniem sāniem uz otriem, skaļi saucu
pats sevi vārdā, un otrā rītā mana ābele
ir tukša.
Visu dienu nostāvu zem tās kailajiem zariem,
pienāk vakars, es liekos gulēt un aizmiegu
dziļā un ciešā miegā.
Nākošajā rītā manā ābelē nolaidies ugunsputns…

/Leons Briedis. Liepas koks, zalkša asinis/