![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kā dziļa dzīle
Ar spīgacu zivīm
Dziļa te iela
Starp simtacu namiem,
Paņemu mēnesi zaļu
Par ceļa rādītāju
Un ienirstu
Tumsā.
/Baiba Bičole. Atrita/
Kaut kur šais dziļumos
Zinu mājojam tevi,
Tālu būs iet.
Caur staipekņiem bāliem,
Kas dūņaini zaļus
Met pirkstos
Mezglus un cilpas,
Es stumjos lēnām uz priekšu.
No zemūdens alām
Kā vēži akmeņi veļas,
Man salauzot soļus,
Lēnām mēnesi ceļu
Izgaismot tāluma tumsas
Plūdušās gultnes -
- Kur, kur tu esi?
Tuvojies, iznāc man pretī!
It kā no valodu guvušas zivs
Aizviļņo balss
Apaļos lokos,
Aizmetas zemūdens radzēs,
Pirms sasniegusi tevi.
Neatēno kuģi,
Nebrēkā kaijas.
Matiem pietveŗas
Skrējējas zivis,
Domājot plīvojot augus,
Un dejo ap mani,
Un atpakaļ velk.
Kur stāties, kā iet,
Līdz mūžībai grīļoties
Dziļumos būs?