koki

akmansdievs!
nebiju kādus simtu gadus lasījusi grāmatu tik ļoti aizrautīgi! tik ļoti, ka pazūd laiks, atliekas vēlme iedzert dziestošo tēju, paēst vai mainīt pozu, lai netirptu kāja, vai vispār ko - tikai lasīt! plus - jāsit sevi vislaik par vēlmi pašķirt uz priekšu, jo nevar, vienkārši nevar!, izturēt, nezinot, ar ko tas beigsies.
nu ja. draugam ar iedarbojās līdzīgi.
tamdēļ šo grāmatu pievienoju svētajām grāmatām.
piebilde - filasofisko pārdomu, sevis transformācijas, literārās valodas u.c. baudas šoreiz ne tik daudz, kaut idejas labas un apraksti iztēli ļōōōti rosinoši (dzīvoju Tur vēl pārs dienas. un vēl ik pa laikam), ā, un beigas ne pārāk izdevušās, bet tasnavsvarīgimanitasneinteresē.

  * ja vajag ko aizraujošu, drūmu un vispār - citā pasaulē padzīvoties.