Viss pareizi, citus klausīties un saprast vispār nav jēga, jāmauc tik savējais visam pa virsu. Es piemēram to tūlkoto pārstāju skatīties tajā brīdī kad sapratu, ka tas no kristiešu tēmas un neplānoju lasīt, jo nu nafig man to. Bet tā jau viss kārtībā, galvenais klausies ko es saku un neskaties uz maniem darbiem, gluži kā globālistiem, šībrīža valdībniekiem, viņu apmaksātajiem "ekspertiem" un citiem heriem.

Par savām paralīzēm un citiem sūdiem labāk neprasi, jo man humora sajūta spēcīgāk izteikta, kā līdzjūtība.

Ja humora sajūta spēcīga prieks, tad tev viegli. Ja izmanto vārdu sūds esi īsts Latvietis. a tā man prieks ka vismaz atbildi.

Šitais jau arī bija tuvu sākotnējam uzstādījumam - lepojies, tātad latvietis.

Pamēģini, palīdz. Par šito pat dziesma ir, ka labāk smiet nekā čīkstēt.

kāda ta ir dziesma no tavas puses ?

manam mazulimi kuram nav pāri diviem, shitas derēs.

Lai gan viņš klausās mezo ar meco spraniem, tur vēl jadomā

Pa septiņiem vārtiem var ienākt,
Var ienākt cilvēkā prieks.
Kas zin, varbūt brīdis tāds pienāks,
Kad tavs prieks būs tev ienaidnieks.

Piedz.
Kad nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks.
Kad nekas nav palicis tevī,
Tad paliks vairs tikai prieks.
Tas prieks, kas dzimst pats no sevis,
Tas prieks, kas tavs ienaidnieks.

Tu tam netici, grūti tev saprast,
Ka reizēm var būt arī tā.
Kad ar sevi tik ļoti ir aprasts,
Ka tu smejies no itin nekā.

Kad tu esi ne nabags, ne bagāts,
Un nezini – laimīgs vai nē.
Tad tu smejies, jo tā laikam labāk
Nekā vaimanāt nelaimē.

http://www.dziesmuteksti.lv/songs.php?val=K&SongID=549

man ļoti patika kā viņu izpildija mūsu bokseris bijušais Gobziņa grupas biedrs.

mierā

i shite liekas biku kļūdos tas bija cits šī grupējuma biedrs.