sasiets cieši [entries|friends|calendar] twin sister [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

es dažas lietas sev gribu atzīmēt [20 Mar 2006|12:42pm] [ music | girl from Ipanema- astrud gilberto ] Es pēc ilgiem laikiem aizbraucu uz Viņa laukiem, kur mēs iztīrijām skapi - no bērnības atmiņām, lai tās noliktu kaut kur augstāk - bēniņos un brīvos plauktos ielaistu tagadnes lietas. Un es ar apbrīnu skatījos kā mēs skatījāmies vecās mīlestības vēstules, pamatskolas klades, donalda daka žurnālus, kā es rušināju un dedzināju kamīnā vecus nevajadzīgus žurnālus, mazgāju žilbinoši baltas logu rūtis, nosmērējāmies ar ogli, ēdot kamīnā ceptos kartupeļus, sakritām viens otram klēpī piekusuši un gribējām gulēt zem atsevišķām segām, lai varētu aizmigt, par spīti - aukstuma dēļ, nakts vidū es ierušinājos viņam pie sāniem, jo vienkārši - siltāk, jo vienkārši - mīļāk. Un vēl es lasīju dažas vēstules (tagadnes), kur viena lēdija izsaka savas domas, ka es Viņam tomēr arī esmu vajadzīgu ; piemetināja- ka Viņš to varot neatzīt. Bet tad es  sāku domāt - thats the point - mēs laikam neatzīstam to, ko slēpjam kā atklātu patiesību tikai sevī - es nekad neesmu Viņam atzinusi, ka spēju dzīvot bez Viņa, ka es Sievieti tomēr mīlu, un ka vienmēr Viņa būs pirmā.. - Es pat acīs skatīdamās esmu melojusi (tas nav ļauni), bet ko nu es esmu iedomājusies - Viņu jau vairāk par 8 mēnešiem neesmu redzējusi, saņēmusies - un nedomāju par Viņu, bet šeku reku, kad aiziet atkal runa, Viņa, kā no gaisa nokritusi atsūta man īssziņu, ka Viņai manis pietrūkstot, god dammit, ko tādā gadījumā, lai saku es?! Un aiznākošajā naktī atsūta vēl! Sasodīta būšana, un es atkal sāku justies kā pagājušajā pavasarī- aprijot katru VIņas rakstīto vārdu. Nē, pietiks. Es negribu uzkrist uz māņu asmeņiem. Džīzas post comment

[17 Mar 2006|07:36pm] [ mood | gudmōrning ] Vakar vakarā es skraidīju ar ielas apaviem pa Līvu laukuma slidotavu, kaut arī tas nav atļauts, kamēr Viņš ķērās man rokās un izmisīgi mēģināja noturēt līdzsvaru (izdzerts nebija maz). Pēc spītības un asarām trolejbusā, Viņš man paziņoja, ka es esmu tā, ar kuru kopā Viņš grib saistīt nākotni, dzīvi un visu, kas būs.. Sakarā ar to, ka es biju skaidrā prātā, tie vārdi lika rotējošam kamoliņam no pieres pārvietoties pa ķermeni. Un vēl man mācīja runāt, es tiešām par daudz klusēju tad, kad vajadzētu ko bilst. Un lika izģērbties lēnāk. Un no rīta atverot logu, dzirdot kā putni sarunājājas, ievilkt plaušās svaigu gaisu, ieritināties vēl dziļāk otrā cilvēkā un pagulēt - vēl tikai mazliet.. post comment

[15 Mar 2006|11:12pm] [ mood | pārdomas ] Gāju mājās pēc strīda (protams es gāju uz savām mājām, nevis aizbraucu līdzi uz Viņa mājām) un sapratu, ka esmu princese. Tā pat kā jebkura meitene esmu princese, vai kā jebkura sieviete esmu karaliene, un gribu karalisku izturēšanos pret sevi. Nē - piedod, tad nav egoistiski, pavisam godīgi, es tikai esmu Gala Dalī, kura grib savu Salvadoru Dalī. Cilvēku, kurš mīl. Un es negribu šķirties kā kaut kas cits, bet kā karaliene, kuras vājības viņš zin. Kura atļaujas būt karaliski vāja un saņemt siltumu pat to, ka tāda atļāvusies būt. Un nevis tāda, kā šaha rūtotajos kvadrātos. Tikai mīlēta, tas ir tik dabiski ja gribu, lai kāds mani mīl post comment

[15 Mar 2006|07:23am] [ mood | pieraksti sapni, mazā ] Sapnī es redzēju, ka izlikos, ka neredzu Viņu. Viņa sēdēja mašīnā klēpī savam Viņam un izskatījās skumīga. Kad Viņa mani pamanīja, es gāju izslējusies(uzrakstīju -izslēgusies!) samta žaketītē un ar acs kaktiņu samanīju, ka ļoti satraucās un plaukstas pret stiklu spieda. Un tad jau pēc brīža visi viņu draugi, kas sēdēja mašīnā skatījās mani, kamēr es tā vēsi (cool, ha-ha) pagāju garām. Sapnis tāds (par Sievieti) laikam tāpēc, ka vakar, mātes mudināta, aizgāju uz baseinu, viņas draugu nosauca par manu tēti, man pateica, lai es ejot pati peldēt, jo jau visu māku (bet kāds gan te sakars?) - dušās nebija nevienas skaistas sievietes, nevienas, kas kaut mazliet iekārdinātu (kailas taču!), gribot, negribot atnāca galvā viņa ar vasaras drēbēm, un es izkusu tur pat uz slapjās, putainās grīdas, post comment

Mīlēties gribas [12 Mar 2006|05:24pm] [ mood | pagalam miegains ] Kur tu esi, kad mīlēties gribas? Ābolkūka ausīs sasprūdusi - es - mīļa, dulla un pūkaina, kā kaķene vārtos pa gultu, dūru spēciņs vederā plosās, es griežos, griežos kā vilciņš. Sašņaucos kanēli nāsis, izlaidos pār galdu un aizpeldēju pa pieskari lielajam spogulim, kur es paliku? - nezinu. kaut kur tepat - ložņā post comment

[09 Mar 2006|08:52pm] Cik liellā mēra sievietei - sievietes mīlēšana ir novirze no normas? Respektīvi - ja es pieņemtu, ka vidējais cilvēks virzās pa grafiku, kā biržā akciju cenas, tad cik tālu es esmu novirzījusies, iemīloties sievietē, nē, jūs tikai padomājiet - es vēl-jo-projām par viņu domāju Nē, maj darling (kā saka Arnolds Plaudis), aizmirsti par viņu. Nosaitē savas mīlestības. Man ir ko mīlēt. Bezkaislīgi vai kaislīgi - kā kuro dienu. post comment

vēstule, Tev, mīļais [09 Mar 2006|01:07pm] Es ticu, ka, lai arī Tev ir augsti sapņi, kurus tu piepildīsi, es ticu, ka kaut kur mazliet sirdī Tu mīli arī mani - kaut mazdrusciņ, ka man IR vietiņa tajā pulsējošajā mīlestības kausā. post comment

[09 Mar 2006|12:38pm] [ music | white town - your woman ] Es ilgojos pēc savas ģimenes, kuras nav, bet kura bija, kad biju ļoti maza - es neatceros vairs to visu. Saplēsa kā papīra mutautiņu un izbārsīja pasaulē Un tā es tagad nodūru galvu un kašņāju viltoto ķiršu parketu - mother in Brazil, father in England, mothers friend in Iecava, so what the fuck are you doing hier, my diēr? Diēr, diēr biloving, wash your tears out and go to find your mama in airport soon. Un vispār - ja Viņš ir mana ģimene, tad gribas teikt - hū da hell em āi? Nē - vispār jau es arī braukšu prom - izmētāt sevi pa pasauli - tā ir manā ģimenes pļavā KŪLveidīgi izdedzināts post comment

viltoti aktieri [07 Mar 2006|09:46pm] [ music | blueprint - saule rokās ] ir dīvaini, ka mūs "attēlo". Es tagad skatos uz tiem abiem diviem, viņi sēž mūsu istabā un spriež par to, ka arī viņu istabu vajadzētu tā nokrāsot. Viņš viņu par čiepu sauc, un kad es pieraduma pēc atskatos, viņš mazliet samulst. Labi, ka par knīpu nesauc - tad es mazliet apvainotos, jo knē paliek knē - viena vienīgā. un viņš runā attēlojot manu Viņu, un izteicienos un visā. Un žaketītēs un foto-lietās un gleznās. Bet es nejūtos viltota, man mazliet kauns, bet acis nenoduru vienalga. Vismaz tie abi jūtās labi. Bet man toties ir a3 formāta old-bilde attīstīta, kur es melnbaltpelēka sēžu pretī Laimas pulkstenim un cilvēki aiz mani veido jūru, bet es? Es skatos uz sāniem un smaidu. post comment

[05 Mar 2006|06:26pm] [ music | Coldplay - trouble ] Bet ar Viņu es jūtos laimīga, par spīti n-tajiem strīdiem, kas ir bijuši, bezmērķīgi atsevišķi pavadītām nedēļam, ilgām un asarām, viņa dēļ, man nav žēl. Es pat nezinu, kad esam bijuši laimīgāki - mēs (es pat nezinu teikt 'mēs' vai 'es'). vienalga - dejojot pie filthy/gorgeous bītiem pārspīlētas dejas, braukdami uz traktora pūkainās samta žaketītēs sarkanās vasaras dienās, ābeļziedu lietū no rīta Nākotnē vai lēni braucot uz Glūdas pamatskolu vasaras dienā vai arī skrienot un atstādami līklīnijas sniegā pa Daugavus ledu pie Kokneses pilsdrupām. Vai vienkārši - guļot uz zemes un aizmiegot. Visas greizsirdības lēkmes jau sen ir pagājušas un es tikai dažreiz skatoties pa logu domāju, kā Viņam būs, kad es aizbraukšu. kad Lidostā es no Viņa pēdējā atvadīšos un teikšu kautkādu banālu tekstu - nu tad tiksimies pēc 11 mēnešiem vai arī man birs asaras, un es nezināšu - īstas vai neīstas. Kā Viņam būs - es nezinu, jo tagad jau ir vēl kur atgriezties. post comment

[04 Mar 2006|10:03pm] [ music | four tet - she moves she ] Vispār jau man nemitīgi jāatgriežas pie tevis, bet es te tagad jau kādu laiku atpakaļ apdomājos un izlēmu, ka labāk tomēr es atteikšos no krāšņiem sapņiem un butaforām domām, bet galu galā te viss atgādina par tevi - gan uz galda nonākusi smaržu Agent Provocateur provīte, kura jau tur stāvēja pat pirms tā, kad es uzzināju, ka tev tās smaržas patīk un tikai nesen es izlasīju, kas tur rakstīts - un jā - vakar mēs to filmu skatījāmies - to kur tu manu roku gribēji saņemt - kur ne es, ne tu neko nesapratām ,un tik ļoti gribējām viena otrai ko pajautāt, parunāt vai vienkārši paklusēt kopā, un filmu starpcitu State Garden sauc - bet arī tagad es tur nekā nesapratu, bet nejūtos vainīga gan. un nekomentē manu albūmu, es jau sen zinu, kas tu esi. Klau - izbeigsim to vienreiz par visām reizēm klau, mīļā, beigsim. post comment

navigation [ viewing | 220 entries back ] [ go | later ]