|
[06 Apr 2006|07:56am] |
|
Viņas soļi ir debesīs
|
|
|
[05 Apr 2006|10:15pm] |
Kas atliks no bailēm un prasībām, kas saistītas ar tavu sarežģīto dzīves situāciju, kas ik dienas paņem lielāko daļu no tavas uzmanības?
Svītra - vienu vai divus centimetrus gara domuzīme uz tava kapakmens starp dzimšanas un nāves datumiem.
|
|
|
[04 Apr 2006|09:25pm] |
briesmīgi izbraucu šodien - garāmejot kaut ko izteicos par dzīvesvietas maiņu, par pārsteigumu nevienam nebija nekā iebilstama. (varbūt par minimāli izteicos?)
ja es tiešām mēģinātu sevi sākt labot. ja, protams, es uz to saņemtos, nevis stāvētu pieturu būdiņās kamēr ārā līst lietus, bet iekšā gāž uragans.
Un ja tomēr es pārvāktos, vairāk protams fiziski "es". ne jau tā mantiski, tad tas nozīmētu, ka Rīgā no manis nepaliks ne mazas vietiņas
|
|
|
[04 Apr 2006|12:13am] |
Vēl par vienu līmeni zemāk, uz izvemšanās robežas - garīgās drīzāk, nekā fiziskās.
Mana labā roka atteicās komunicēt ar manu saprātu un fizisko ķermeni, tas noveda pie injekcijām (tikai ne atkal). Tas apdullināja tik ļoti (pats fakts, ka tas atkal sāk notikt), ka es no bailēm fiziskajām sāku raudāt kā mazs bērns nobrāzis celi - cik vienkārši.
lieki piebilst - ka viss rodas galvā.
Es atkārtoju pie sevis -
I`m gonna be free.
I`m gonna be free.
And I`m gonna be brave.
I`m gonna be brave.
(saspiežoties)
|
|
|
[02 Apr 2006|11:01pm] |
Forgiveness is better than say - I`m sorry.
and now (if your heart will be kind)
we will fuck until the end of time
|
|
| lights out |
[02 Apr 2006|10:50pm] |
Kamēr mani pusnaktī meklē vienā(!) kultūras namā, sūta īsziņas, kur tad nu es tur īsti esmu, un es atrakstu pretī, ka nemāk meklēt īstajās vietās, un mana esamība Peldbaseinā uztverta uz visu pilno, tikmēr es piemaujos lopā, lai no rīta pamostos un aizbrauktu prom, un lai vakarā atkal mani meklētu, manis pašas mājā, un rakstītu īsziņas, ka kā tad nu bez manis varēs pieveikt saldējuma lielo kasti, cik zaru nozāģēts manam vienīgajam dārza augam - ābelei, kamēr es spītīgi nerakstu neko, staigāju pa miglu, un, kamēr man stāsta savus sapņus, iztēlotos to visu un šausminātos līdz kaulam.
pāri visām strīpām raujas atpakaļ , bet es timmēr domāju, kā paslēpties turpmāk
|
|
|
[02 Apr 2006|05:27am] |
|
i`ve been drinking to much, smoking to fast
|
|
|
[01 Apr 2006|07:44pm] |
vispār jau izvēles iespējas kā vienmēr daudz, kad nav ko darīt - izvemties (jo nelabuma sajūta ir pastāvīga, un stāvoklī es neesmu)
uzsmēķēt - mjāā.. cigarēšu paciņu (tukšo un ne tik tukšo) skaits, kurš izmētāts pa istabu ir.. iespaidīgs. aizdomājoties un attopoties blakus kioskam vienmēr ir jānopērk cigaretes.
iedzert - alkoholisko dzērienu klāsts mājās joprojām ir liels, viskijs, šņabis - parastais, šņabis - brazīļu, konjaks, vinčiks - a ko vēl citu vajag?
ko vēl?
cilvēku, ar ko kopā to darīt.
|
|
|
[01 Apr 2006|11:08am] |
Kaut kas ir aizvēlies, bet kaut kas vēl ir iekšā - neapzināts, bet jau ir vēlēšanās no tā atbrīvoties.
Fotogrāfijās, kur cilvēki nofotografēti lēkšanas brīdī. palēkšanās brīdi, tā gaisa un smaguma pārvarēšana, tas mirklīgais, kad tālāk vairs nevar un jākrīt atpakaļ - to man vajag, pavisam noteikti zinu, ka vajag.
Aiz loga ir liepa, kailos zaros manāmi zaļi, noskrubināti zariņi - to zvirbulīši, mazie, pelēki dara - acu priekšā - no tā tads maģisks, neredzams siltums - to arī man vajag
|
|
|
[29 Mar 2006|11:04pm] |
| [ |
mood |
| |
saldsērīgs |
] |
| [ |
music |
| |
sattelites.lv - es domāju ka mirstu |
] |
Kad liekas, ka kaut kā pietrūkst (vai arī tas ir mākslīgs serums), tad
vienmēr gribās pacelt galvu 45 grādu leņķī, pievērt acis un no kakla
izgrūst tādu maigi saldērīgu skaņu - grū
|
|
|
[29 Mar 2006|09:35pm] |
|
Katru reizi nokļūstot tuvāk sev, to vajadzētu nosvinēt - ar kārtīgu ieskrējienu un izlidojienu no manas istabas loga. Zemi vajadzētu pazemināt par dažiem stāviem un galu galā - arī iesnas no galvas ir jāizdabbūn ārā - ja to dara dakterītis ar garo adatu - tad sanāk galvā tāds skaļš KRAKŠ. Un arī gaiss, paliek tik silts un tik biezs, ka drīz vakaros būs mājup jāplosto un jāvēro slīdošās ainavas.
|
|
|
[29 Mar 2006|07:48am] |
| [ |
music |
| |
when i call a name |
] |
Rīt es tikšu pāri savam nelabumam, un vairāk nekad, neatkritīšu atpakaļ. Es zinu, kas ir mana bremze, simple.
Un es negribu vņu, es izsvītrošu, es to visu izvemšu no sevis ārā, lai neatgriezeniski būtu. es pati.
savākšu savas mantas un atdošu nu jau svešas. izvākšos no savām mājām, un aiziešu no savas pasaules.
Tieši tā kā Zālīte teica - tev ir jāpamet šī pasaule. un es jau to darīši, tikai noteikti ne tādā ziņā, kā Zālīte to domāja.
izklausās cienīgi - pašnāvēties kādā.
|
|
|
[28 Mar 2006|11:53pm] |
Jūtos kā tikko ielidojusi Hroniskajā Infrandkubulī, VAI ARĪ VELNS VIŅU SAZIN KĀ TUR BIJA.
Kamēr mierīgi ēdu vīnogas, aizrijos, gandrīz nolauzu zobu.. un gandrīz arī izvēmos, pretīgi.
|
|
|
[25 Mar 2006|05:45pm] |
| [ |
music |
| |
buddha bar - amnesty international |
] |
Sasodīts - šodien ir vēl dranķīgāk kā vakar, nu jau gaudoju visu dienu, sāku raudāt pat stulba joka dēļ, nopirku Eiropas karti un vakarā taisos atzīmēt savu nākotnes stop-ceļojumu.
Dammit, dabūšu atpakaļ Kusturicas filmas, cerams tās mani spēs darīt laimīgāku, kaut mazliet, kaut bišķin.. Nekas nopietns nav noticis, pat ja notiek, ta sneko neietkmē pagaidām - jūtos tikpat nelaimīga..
Arsenālā pabiju, tur savu bremzi nometu (uz brīdi), bet atbraucot mājās, atkal sāku raudāt - viss pēc pilnas programmas..
|
|
|
[24 Mar 2006|09:47pm] |
dzeru Brazīļu vodku ar laimu un cukuru - mamma iejauca - "stay cool"
tā nu es izraudājusies un izbimbājusies (yēs, yēs - es to izdarīju) sarkanu seju dzeru savu ke-pe-ri-in-ju
|
|
|
[24 Mar 2006|02:36pm] |
Tagad manī ir tā bremze (nevis persona-bremze, bet priekšmets-bremze), atsvars ar nominālu 5 kilogrami, vederā atrodas. Pagājušā pavasara smaguma nogulsnes un šī pavasara jaunais-svaigais smagums, gribu no savas bremzes atbrīvoties, nomest to, visu, jo vaina laikam ir manī, ne ar vienu nesaistīta..
Fui, visu nost
|
|
|
[24 Mar 2006|11:03am] |
Nu bāc, nu bāc, es ļoti vēlos, lai mani šodien kaut kas iepriecinātu, pietiks ar kaut ko pavisam mazu, lai smaids atvērtos un lūpu kaktiņu rokas sniegtos pretim debesīm
es tiešām šodien gribu būt laimīga!
|
|
|
[24 Mar 2006|10:24am] |
patiesībā - man ir skumjas acis - tāpēc man piestāvot būt skumjai.
tas saderot ar manu modžo - es varu plēst matus vai baurot, bet tas tā vienkārši esot
|
|
|
[24 Mar 2006|10:13am] |
| [ |
music |
| |
Coldplay - high speed |
] |
Gribu raudāt, bet nenāk ārā - laikam pārād daudz agrāk raudāju bez jēgas.
Laikam man tiešām patīk pauzēt
- dienas ārēji liekas kā sausas baltmaizes (dažreiz pa kādai noklīdušai
rozīnei gadās), bet iekšā - viss vārās, viss kūst, iztvaiko, vārās
ģibstu-ceļos-ieraugu-ģībstu
Pauzēju, vai ne - meklēt mani pēc pusotra gada?
|
|
|
[21 Mar 2006|05:22pm] |
|
Nu redz. Es jau cerēju būt mierīga un vienaldzīga - bet Viņa klusē un vairāk neko nesūta, un es sāku pielīt ar smaguma sajūtu vēderā - ar ne-labumu. Nevajadzēja Viņai aiztikt indes zivs spuras
|
|