|
[29 Apr 2006|10:00pm] |
manī pietiktu drosmes uzkliegt virsū, ka es nekad tāda nebūšu, nekad, nemūžam, un zvērēt (ne jau tā vienkārši zvērēt), bet tiešām zvērēt, ka nekad. Ne-kad.
Bet tā, kā es nekliedzu virsū nevienam kā arī man nav nepieciešamības kādam kaut ko skaļi zvērēt (vienīgi sev, un tam nav vajadzīgs skaļš apliecinājums), tad
dzīvības procesi norisinās tālāk
tikpat klusi
|
|
| ķīmija |
[29 Apr 2006|12:08am] |
pa atvērtu logu, sāka skanēt ļoti pazīstama melodija, kura pēc 5 sekundēm pateica priekšā - tur bija Odrija To`utū, tikai no kuras filmas?
es pecēlos kājās, mēģinādama saskatīt vispār skaņas avotu (kuru tā arī nesaskatīju)
es pagriezos un klases pusi un Līva Garkāje paskatījās man acīs un pateica - no Amēlijas
"Cirkus dziesmiņa"
|
|
|
[27 Apr 2006|02:29pm] |
Viņš atbrauca un aizbrauca, atstādams man mazo šokolādīšu kaudzi, zaļu trencīti (savilktu pie apkaklītes), somu Jamaikas krāsās ( it kā atgādinādams, ka Viņa dzīvē ienāk arī prieks. dažreiz. un varbūt, tas notiek satiekoties reizi gadā - mums, divatnē)
kā arī Moschino smaržas, tikpat zaļu dvesošas kā viss pārējais
un es to prieku neizjustu, ja no somas nejauši neizkristu rokassprādzīte (kādas ir bijušas daudz, un aizmirstas. un šī jau arī - aizmirsta), ko māte atveda no Portugāles pagājušo vasaru.
(Viņš viņu bija pacēlis, kad ,man nemanot, tā noslīdēja no labās rokas.)
salabota.
|
|
|
[24 Apr 2006|11:42pm] |
| [ |
music |
| |
bjork - bella simamaer |
] |
Mani čukstus svilina
Tavu silto lūpu
bezvārdu simfonija,
Vārdu katru, kas manējās skāris,
dedzina, izdedzina, nodedzina,
līdz gribētai nāvei sasvilina.
Tavs tumīgais klusums
kā butolīna injekcija
saugoņotā, pārsvilušā sirdī.
Manējā.
|
|
|
[24 Apr 2006|12:25am] |
| [ |
mood |
| |
ne uz vienu dienu |
] |
aiz loga, liepām nav vairs līdzeni un gludi zari.
no rīta pamostoties es burtiski sajūtu ar acīm to grubuļainumu un uzbriedušos pumpurus
|
|
|
[22 Apr 2006|10:11am] |
tāpēc, ka Nebraska ir galvassāpes
Tāpēc, ka āda ir izstiepta plāna,
Tāpēc, ka zeme ir sasalusi un plakana
Es ieziežu matus un glaužu tos atpakaļ
|
|
| dželsomīno melu zemē |
[20 Apr 2006|10:14pm] |
vispār jau caurvij dziļi ārēja vienaldzība pret pasaulē notiekošajām lietām
vienīgi atnākot mājās - tad gan es atceros, ka esmu īsta, tad vienmēr pārņem skumjas..
|
|
|
[19 Apr 2006|01:18am] |
tur, tajās mānīgajās sfērās, es redzu kā Tu pacelies.
un man Tevi gribās aizpūst ar savu elpu, kā tādu nomaldījušos pūku
|
|
|
[17 Apr 2006|11:49pm] |
|
divatnes dūkanums.
kad nav, ko ēst
bet ir, ko teikt
|
|
|
[17 Apr 2006|10:36pm] |
("Uz acīm Tev bija
gurķu ripiņas.
Tajās 70% skumju
ne ūdens.")
|
|
|
[16 Apr 2006|12:56am] |
vispār jau man šķiet, ka nospiedums no gredzena kreisās rokas ceturtajam pirkstam (un allaž viņam vienīgajam),
ir vienīgais atgādinājums par to, ka ar mani jau kaut kas kaut kad ir noticis, citādi nelabums ir katru rītu nemainīgs,
iekšēji frontālās attieksmes - klusē, rokas trīc joprojām - ne no kā
vismaz sienas nerāda ar pirkstiem, skaļi negārdz, un nesaka - vakarējā
|
|
|
[14 Apr 2006|11:22pm] |
es neko nemāku beigt tā kā iesāku, tur nav atšķirības
nobeigums ir manī problēma - es to nemāku, tas vienkārši man nepiemīt - nekur
ne referātos
ne kontroldarbos
ne eksāmenos
ne bikšu galos
ne ēdienā (pasniegšanā)
ne miega galā (pamošanās)
attiecībās ne tik. ja nu galīgi nevar, tad vienkārši ir jānogriež ar šķērēm.
to gan es māku
|
|
|
[14 Apr 2006|11:20pm] |
|
a ko man te tagad, pakārties, vai ?!
|
|
|
[11 Apr 2006|06:40am] |
mans kaķis bija ļoti skumjš un klibs. Mēs ar viņu sarunājām, ka es viņu sargāšu - un tā nu es viņam blakus sēdēju, salikusi rokas klēpī, kamēr viņa sēdēja saulītē, piepacēlusi galvu, un ar purniņu taustot gaisu, uzmanīgi kustināja ūsas, piemiegusi acis. Vēl mēs sarunājām, ka viņa tik ļoti neraudās, ja es viņu aiztikšu - pārnesot no viena mājas gala, uz otru, lai ietaupītu laiku un kāju.
Un naktī, kad man likās, ka beidzot varēs aizmigt, neilgi pēc manas ierāpšanās gultā, iekliboja arī kaķene un nogūlās simetriski tieši pa vidu gultai, segai, kājām. Un tad es sargāju viņas miegu - kaut tikai neuzgultos un neaizķeru viņu, lai nesāp.
|
|
|
[09 Apr 2006|02:30pm] |
| [ |
music |
| |
accousting clubbing ~ go-tan pro-ject |
] |
pirmais izskrējiens bija liktenīgs - asa asiņu pulsācija deniņos, galva plīsa pušu - saka, ka no neēšanas
clubb-ing, acc-ousting clubing, ai-ai-ai-aijj, clubb- inng
|
|
| it`s an underground illusion tricking you from side to side |
[08 Apr 2006|09:14pm] |
| [ |
music |
| |
scissor sisters - i can`t come quickly enough |
] |
es redzēju savu pirmo skaļi dunošo kameni, ieskrāpēju burtu 1705 gada vārtos (ai cik vandāliski)
piesmēlos gaisu plaušās, bet ūdeni apavos, sēdēju uz rūsas krāsa tukšā perona, klausījos cik sāpīgi mežā sarunājas koki, aizgāju prom, tā arī nesagaidot vilcienu (vai tad es viņu gaidīju..? vai tad es vispār kaut ko gaidu? es jau sen neko negaidu)
redzēju čigānus hūtītes un putekļu mētelīšos, atsitos pret debesīm un ielidoju dziļi zem ūdens. atkal.
un atgriezos. lai tūlīt pat dotos projām
|
|
|
[08 Apr 2006|03:20am] |
|
man vajag ieķēzīties
|
|
|
[06 Apr 2006|07:04pm] |
| [ |
music |
| |
emiliana torrini - at least it was |
] |
Ja jau visi te kaut ko runā par to, ka kaut kam ir jānotiek, jo viss kas notiek uz to norāda, tad, ja godīgi, man nospļauties..
|
|
|
[06 Apr 2006|05:32pm] |
kad tikšķ, kam jātikšķ, tad gribās galvu aizliet ar līpīgi saldo plūmju biezsulu,
palikt mazliet dumjai un maigi noglaudīt kādam galvu
good..!
|
|
|
[06 Apr 2006|03:34pm] |
Man ir nejūtīgs žoklis, nejūtīga puse mēles un puse augšējās lūpas
un nejūtīgas jūtas
|
|