A thin grey line between black and white

Marta sākumā manā vāzē nonāca trīs rozes. Balta, sarkana un rozā. Izskatās, ka vislabāk pie manis jūtas baltā, joprojām lepni izslējusies stāv vāzē. Šķiet, nemaz nedomā par novīšanu kaut pagājušas divas nedēļas. Rozā sākumā šķita sanīkusi, bet, kad pārliku atsevišķā vāzē, atžirga un arī ilgi turējās. Šodien gan savīta. Laikam vissliktāk pie manis klājās sarkanajai. Jau pirmajā dienā nolieca "galvu" un tā te nonīkuļoja kādas piecas dienas. Iespējams, ka pirmo reizi novērtēju, cik rozes ir skaistas, lai gan šīs puķes man nekad tā īsti nav patikušas. Bet nu varbūt es tagad gandrīz visur sāku saskatīt skaisto, pat komposta bļodā dārzeņu mizu nejaušie krāsu salikumi fascinē. Nezinu, varbūt tiešām esmu jau nojūgusies vai vienkārši jautrībai un līdzsvaram pierakstu šādus niekus, jo par skumjo negribas te.

Vakar aizgāju vēlu gulēt, jo sakārtoju savus flomāsterus un zīmuļus pēc krāsām. Vienīgi žēl, kad sākšu darboties, šī skaistās sistēma izjuks, jo haoss ir mans brālis.