A thin grey line between black and white

Es ziemā eju gar zilgi ziedošiem ceriņžogiem.
Nē. Neredzam.
Nē. Neredzam.
Katrā logā ir Nē.
Katrā logā neredz, nesaprot, noliedz.
Bet -
Es jau tāda neesmu viena,
Kas ziemā iet gar zilgi ziedošiem ceriņžogiem,
Mūsu ir daudz, un klātu arvienu vēl pienāk,
Kas iet zem visiem šiem neredzošiem logiem.
Mūsu ir daudz,
Kas ziemā ceriņus lauž.
Nē. Neredzam.
Nē. Neredzam.
Redziet! Turpat tie uzzied vēl trakāk.
Bet kur tad Rīgā ir tie ceriņžogi? Ir taču fasādes vien,
Ja no Juglas nāk kājām, tur ir.
Bet tuvāk centram, kur sākas fasādes vien,
Ceriņžogi visu laiku pa priekšu skrien.
Paskriet, sastājas...
Nē. Nesaprotam.
Nē. Nesaprotam.
Paskrien,
Sastājas,
Un -
Es jau tāda neesmu viena,
Kas ziemā iet gar zilgi ziedošiem ceriņžogiem,
Mūsu ir daudz, un klātu arvienu vēl pienāk,
Kas iet zem visiem šiem nesaprotošiem logiem.
Katrā logā ir Nē.
Es ziemā laužu kā negaiss zilganus ceriņzarus.
Nē. Noliedzam.
Nē. Noliedzam.
Bet -
Es jau tāda neesmu viena,
Kas ziemā iet gar zilgi ziedošiem ceriņžogiem,
Mūsu ir daudz, un klātu arvienu vēl pienāk,
Kas iet zem visiem šiem nolidzošiem logiem.
Katrā logā ir Nē.
Es ziemā laužu kā negaiss zilganus ceriņzarus.
Nē.
Nē.
Bet -
Es ziemā eju gar zilgi ziedošiem ceriņžogiem.

1967
Monta Kroma

Varbūt šajā patīkamajā. superlabajā dienā, kas tūlīt būs beigusies galīgi neiederas. It īpaši, ja ņem vērā, kāds ārā gadalaiks. Bet tas mani galīgi neattur ierakstīt šeit to, kas man patīk.


l(a... (a leaf falls on loneliness)

l(a

le
af
fa
ll

s)
one
l

iness

by
l(a... (a leaf falls on loneliness)
l(a

le
af
fa
ll

s)
one
l

iness

by e e cummings

Tagad saprotu, kāpēc mani Lenka saukā par romantiķi. Nekas, nekas...

Virdžils Mihaiju

KLUSUMA MŪZIKA

viens pats...acis lasa interviju ar jānu gabareku
(rāmu norvēģi fjorda krastā kur reiz gulēja
aiola arfa) viņš pūlas apjēgt ozona molekulu svaru
kuras pūkaini saplīst ausīs (šķautnie auzu graudi
atraodas tālu barojot citu pasauļu populācijas
šeit ziemeļi izbauda pelnīto klusumu)
viens pats...neviens taču neietrieks har-
pūnas man tieši
sirdī lai nu kā bet es esmu viens no tiem
kuri lemti izzušanai
vientuļnieku medības jau ir sasniegušas
savu apogeju
un pie tam tas ir netaisnīgi ka šādā
globālā drūzmā tev pienākto kāda telpa
kur tu varētu meditēt...brālības jūtas
ir daudz stiprākas vientulībā un tās izšķist
pūļa skābē; tāpēc kāda
vientuļa saksofona skaņa atbalsojoties ie-
spraucas
starp dažiem vārdiem kurus blaga uzrakstījis
zem pilnmēness
1919 gadā; uz brīdi
psaule atkal izjūt līdzsvara ideju