Hypocritic critic

1. septembris izvērtās tik mīlīgs un neparasts. Gaidīju skarbus betona džungļus zem agresijas un dumpīguma maskas, bet sanāca saulaina piknika noskaņa Ķengaraga promenādē, kas šķita tāds kontrasts pilsētai, pat ja dažas reizes esmu tur bijusi. Varētu teikt, ka ideāla svētdienas aina, daudz koku, ūdens vizuļo saulē, nav pārāk karsts, pastaigājas visdažādākie cilvēki, manīju arī iemītu taku gar Daugavu, ko pastaigai izmanto daudzi kaķi. Vietējās mazās meitenes iedvesmojās no radošajām pieturām un pašas izveidoja turpat netālu savu, apmeklētājiem piedāvājot glītus pļavas puķu pušķīšus. Beigās uz atvadām vienu uzdāvināja arī man. No aizkustinājuma atkal izcēlos ar savām krievu valodas zināšanām, jo gribēju ko jauku pateikt Kristinas dzimtajā valodā: "Velmi krāsnī, spasiba." Bet meitene neapmulsa un iztulkoja: očeņ krasivij. Tikai tad apjēdzu, ka pa pusei biju runājusi čehiski, tad nu pateicu to pašu arī latviski. Visu saprata, ko gribu pateikt, jo tajā vecumā droši vien bērniem piemīt liela intuīcija:)