Hypocritic critic

Pirms gada bija tāds noskaņojums, ka negribu nekādus atvaļinājumus, ļaujiet man mierīgi strādāt. Varētu mierīgi iztikt bez šādām privilēģijām, varbūt vienu lieku brīvdienu varētu ziemā.

Šogad gan bija tā, ka gribējās no prieka lēkāt, jo varēšu neidzot izdarīt atliktās lietas, aiziet uz visam izstādēm un kādu laiku padzīvot pēc brīva grafika.

Vai tiešām darbs jau apnicis vai arī emocionāli esmu no tā atvadījusies, un tāpēc daudz kas mainījies?