Hypocritic critic

Kāds tarakāns traucē izaugsmei? Izvilkās pašsodījums. Attēlā radījums, kas sevi sit ar boksa cimdiem. Laikam jau trāpīgi, ja tik sāpīgi uz ko tādu skatīties, kur nu vēl domāt! Pagāja krietns laiks līdz pārdefinēju šo tarakānu par kaut ko priecīgāku. Bet kāds apakšā tam spēks, joprojām līdz galam nesaprotu. Bet nu daudz ko sarakstīju un pārradīju. Pa ilgiem laikiem nav bēdīgi, ka nākamajā dienā būs jāceļas uz darbu. Laikam kaut kāds skumju akmens novēlies no sirds. Vairs negribas nolīst tumšā kaktā un izolēties no pasaules vai slēpties savā prātā. Dzīvot šķiet atkal priecīgi, nevis biedējoši. Pat nezinu, vai esmu apmānījusi savas smadzenes vai tomēr kaut ko sakārtojusi nedaudz?