Hypocritic critic

Vienmēr silda sirdi, kad bērni spēlējas un darbojas ar vienkāršām, manis sagatavotām papīra lietām. Gan decembrī, kad nopriecājos, ka manas sniegpārsliņas nebūs jāizmet miskastē, jo bērni labprāt ņēma līdzi bez piedāvāšanas. Un tad jūnijā uz automašīnas redzēju no ģeometriskām figurām veidotu cilvēciņu un atcerējos seno ieceri no dažādu krāsu papīriem sataisīt vienkāršas figūras, kuras var kombinēt un līmēt pēc sirds patikas. Gandrīz kā 2D lego. Un bērni tiešām aizrāvās, pat ja nebija nekāda konkrēta uzdevuma vai norāžu. Tā tapa brīnišķīgas kolāžas ar zīmējumiem. Aizvien vairāk pārliecinos, ka bērnība visvairāk piemērota sapņošanai un jaunradei. Un vēl bieži dzirdēju, kā bērni lūdz pieaugušajiem kaut ko piezīmēt klāt. "Tēti, uzzzīmē sunīti!" "Mammu uzzīmē jumtiņu mājai!" Tik mīļi.

izrādās, ka par šo tēmu iznākusi Ineses zanderes grāmatiņa Kamoliņš un Kastīte, kur aplis un kvadrāts spēlējas un pārtop par dažādiem tēliem. https://www.youtube.com/watch?v=Y6DMmWL1c4o


Vēl novēroju, ka bērniem vislabāk patīk apļi. Reizēm arī kvadrāti. Trīsstūri gan ne visai.

.