Hypocritic critic

Laikam jābūt radikālam sapņotājam, lai spētu noticēt, ka eksistē absolūtā brīvā griba. Un vai es vienmēr varu ietekmēt savas domas? Pēdējā laikā cenšos atbrīvoties no sajūtas, ka nekas nav īsts un viss ir tikai prāta konstrukcija. Jo es vairs negribu dzīvot sapnī, pat ja tā šķiet tāda kā nolemtība. Bieži vien apjukums par to, kas ir īsts un kas nav, kļūst pat lielāks. Aizspogulāja valstībai nekad nebūs beigu, pat ja tās esmu izdomājusi krietni sen. Jaunas zināšanas, mīlestība un prieks. Bet vai ar to pietiek?

Pēdējā laikā prieka ir ļoti daudz. Taču ir pazudis virziens. Tāpēc arī sajūta, ka nekas vairs nav manās rokās. Pat ja es varu runāt, kustēties, kaut ko radīt, izdarīt izvēles, kļūdīties, meklēt atbildes, no jauna mēģināt radīt savu pasauli, apmainīties ar zināšanām.