Hypocritic critic

Joprojām auksti. Nāk miegs. Šonakt atkal aizmigu pie ieslēgta datora. Pamodos, izslēdzu un nodziedāju dziesmu – I might be wrong. Pēc tam kļuva skumji. No rīta draudzene pierunāja aizbraukt uz Kundziņsalu, kur pastaiga ar dzejniekiem. Bet kaut kā nevarēju iejusties, jo man tagad ārpasaule maz ko nozīmē. Laikam esmu kļuvusi par riktīgu IT frīku (stereotipisko). Beidzot tiku mājās t.i. vannā un jūtos mazliet dzīvāk. Iesniedzu vēl vienu darbu no savas viduvējās kolekcijas, kas ne ar ko neizceļas un pazūd starp citiem darbiem. Vismaz ķermenis atguvis siltumu. Daudz lasīt, dzert. Vai tad ir tik slikti?

Vēlme būt svētajam – vislielākā iedomība pasaulē.