Hypocritic critic
I'm the cat who lost its black
nogurusi, bet laimīga
Posted on 2007.09.11 at 22:36Mūzika: Emilie Simon - The Egg
joprojām domās esmu Bišumuižā. Tāpēc tagad ir tik labi. Tur mēs šodien zīmējām. Un varēja arī gleznot! Beidzot krāsas!!! Mazliet paķēpājos, tik pietrūkst krāsu paletes, visi pirksti netīri, tikai pirms brīža izdevās nomazgāt. Par spīti nogurumam, es vēl tagad varētu kūļāt kājeles, dzert savu rozā jogurtu un turpināt lasīt Kortāsaru, kaut skolā mums ir uzdots uhhhhh..... Mīlīgā Emīlija Simone tika labi šodien skan. Šodien zīmējot zaļo, es jau iztēlēs atrados kaut kur mežā. Vēlāk pļavā, saules ņirbooņa uz dzeltenīgi baltajām papīra lapām, visādas ēnas, kas rada kustības ilūziju. Vairs nebaidos spēlēties. Patīk kā gaisma spēlējas. Un viņas krāsai piestāv āboli. Visgaršīgākie šodien. Bet mazgājot paleti, aizplūst tik daudz dažādu krāsu, ka paliek žēl, lai gan tik skaisti - zila, rozā, sarkana, dzeltena..vēl labāk par zobupastas tūbiņu saturu. "Vislabākā terapija psaulē" - tā man klasesbiedrene, kurai pa ilgiem laikiem piekrītu. Tik un tā viņa ir dīvaina. Vienu no maniem labākajiem draugiem viņa iesaukusi par sausiņu, otru par pingvīncūku:D
kad reiz man būs kāda jauka iesauka? Silvestrs Stalonne jau bij mazliet par traku vecajos laikos.
kad reiz man būs kāda jauka iesauka? Silvestrs Stalonne jau bij mazliet par traku vecajos laikos.