Hypocritic critic

no šitā mēneša es strādāju Chilli picā par oficianti. jau esmu paspējusi sapelnīt diezgan lielu čaju (alga būs vēlāk), tāpēc vakar nopirku jaunas drēbes, saulesbrilles, divas krellītes (vairs nav laika pašai taisīt), dvd par 0,49 santīmiem un vienu grāmatu par Birutu Delli. Vienīgi, kas kretinē ir priekšniece, kas visur piekasās. Viņai laikam nepatīk, ka tik daudz naudas mums ir.

Vēl pēdējā laikā ar mani grib iepazīties mazi bērni. kā, piemēram, vakar parkā. Bumbas ēnu noturēju par putnu, bet patiesībā bērnelis svieda man bumbu. Es nenioķēru un tā paripoja zem tilta, kur kādu laiku jau nav ūdens, tikai dubļi. Nu neko - līdu pakaļ un notraipīju savu jauno un smuko vasaras kleitu.

Vēl es priecājos par to, ka Latvijā cilvēkiem ir maz laika un ilgi jāstrādā. Labi dzīves apstākļi veicina grafomāniju, kas apgrūtina izdevniecību darbu. Es nevaru iedomāties situāciju, kad Latvijas izdevniecībām katru dienu būtu jālasa 10 000 nekamnederīgu manuskriptu.

Vismaz Anglijā tā esot, he.