Hypocritic critic
I'm the cat who lost its black
Lūriķis istabā
Posted on 2006.06.08 at 16:49Mūzika: Dzeletene pastnieki - mana kafejnīca
No 5. jūnija līdz 26. jūnijam galerijā Istaba būs apskatāma mākslinieka Andreja Joksta gleznu miniatūru izstāde “Lūriķis”. Izstādes atklāšana paredzēta dažas dienas vēlāk, piektdien, 10. jūnijā, plkst. 18:00 - uzstāsies arī grupas MSK un Ēnu kaleidoskops.
Izstādes nosaukums “Lūriķis” vēsta par cilvēka tieksmi slepus vērot citus, viņu laimes un nelaimes, tā ir tieksme slepus būt iesaistītam citu cilvēku dzīvē. Šobrīd vuārismu jeb lūriķību ir legalizējuši dažādi realitātes šovi un daļēji atņēmuši šai nodarbei noslēpumainības plīvuru. Mākslinieks savās gleznās cenšas lūriķim un lūriķībai atkal piešķirt tā izseno saldā grēka sajūtu. Andrejs Joksts pats saka :”Lūriķi un aplūrāmie esam mēs visi un abas lomas mums ir vienlīdz tuvas. Savstarpējā aplūkošana nofokusē mūsu skatienu uz kādu konkrētu dzīves notikumu un piešķir tam citu jēgu un nozīmi.” Autors šajā izstādē spēlējas ar šiem jēdzieniem – darbos redzami gan slepus vērotāji, gan to upuri, savukārt skatītājam, lai darbus aplūkot, pašam nāksies kļūt par lūriķi. Kāpēc tā – to redzēsiet, aizejot uz izstādi
Izstādes nosaukums “Lūriķis” vēsta par cilvēka tieksmi slepus vērot citus, viņu laimes un nelaimes, tā ir tieksme slepus būt iesaistītam citu cilvēku dzīvē. Šobrīd vuārismu jeb lūriķību ir legalizējuši dažādi realitātes šovi un daļēji atņēmuši šai nodarbei noslēpumainības plīvuru. Mākslinieks savās gleznās cenšas lūriķim un lūriķībai atkal piešķirt tā izseno saldā grēka sajūtu. Andrejs Joksts pats saka :”Lūriķi un aplūrāmie esam mēs visi un abas lomas mums ir vienlīdz tuvas. Savstarpējā aplūkošana nofokusē mūsu skatienu uz kādu konkrētu dzīves notikumu un piešķir tam citu jēgu un nozīmi.” Autors šajā izstādē spēlējas ar šiem jēdzieniem – darbos redzami gan slepus vērotāji, gan to upuri, savukārt skatītājam, lai darbus aplūkot, pašam nāksies kļūt par lūriķi. Kāpēc tā – to redzēsiet, aizejot uz izstādi
es nekur neesmu pazudusi
Posted on 2006.06.08 at 16:54Garastāvoklis:: degošs
Mūzika: Gonzo
Un kas man iedos klusumu? Tik maz guļu, tik maz guļu, viss šausmīgi besī. Naktī putnus klausījos un baiļojos. Gaišāks nav kļuvis. Laikam melnākā pirmdiena šogag. Reiba galva, pēc tam riktīgs sabrrukums. Tomēr IZTURĒJU. Vairāk izmisuma nekā pretīguma. Trijos no rīta debesis sargājošas un tumšas, kā kaut kas tik pūkains, silts un mīksts. Tad atkal ir miers. No rīta mammu samīļoju. Ārā negāju. Tik ļoti man pietrūkst skaistuma pēdējā laikā...