Hypocritic critic

naktīs manā istabā salido naktstauriņi. tad es viņus saķeru un izlaižu laukā pa logu. skatos kā viena zvaigzne slīd pa melnajām debesīm. esmu pieradusi pie vilcienu trokšņiem un lidmašīnu rūkoņas. intensīva gaisa un dzelzceļa satiksme caur šo pilsētu..beidzot pilsētas bērns būs pieradis pie tīra un veselīga gaisa, zaļās pilsētas. kad no rīta mosos ir tik skaļi putni.. sākumā domāju, ka skan mobilais, he! tik neprasiet man kā viņus sauc! nepateikšu. pa dienu viņi ir tik tuvu, pilnīgi līdzās, nebaidās viņi no cilvēka. dzeru minerālūdeni podebradka.. te veel ir tie pashi putni, kas praagaa..uuuuuuuu. tagad ieshu uz taalaako un skaistaako ezeru. vistuvaakais smird un man riebjas.. paarbaazts ar cilveekiem, nav gaisa

vakar pa ceļam uz ruupniicas eeku, netālu no sliedēm, mēs atradām putniņu. viņš izkrita no ligzdas uz trotuāra. 3 cm liels un akls. nevarēju viņam neko vairāk piedāvāt par savām līdzpaņemtajām brokastīm, t.i. šķiņķa maizi. bet viņš to pieņēma (!) Peecpusdienaa mums zooveikalaa pateica, ka tas vareetu but melnais strazds un ieteica mums speciaalu eedienu. maajas mes vinjam izgatavojaam ligzdu no zekjeem. mans sunis ketinka no vinja drusku baidaas...